Izstrādās noteikumus par iedzīvotāju evakuāciju
Lai nākotnē varētu maksimāli sekmīgi likvidēt ķīmiskās avārijas, Krīzes vadības padome (KVP) uzdevusi atbildīgajām institūcijām pilnveidot normatīvo aktu bāzi bīstamo kravu pārvadājumu jomā un iedzīvotāju evakuācijas jautājumos, aģentūra LETA uzzināja Iekšlietu ministrijā (IeM).
Saskaņā ar KVP izstrādāto pasākumu plānu IeM, Tieslietu ministrijai (TM), kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai līdz šā gada 29.decembrim ir jāsagatavo normatīvā akta projekts saistībā ar iedzīvotāju evakuāciju, bet Valsts policijai līdz 1.decembrim ir jāprecizē sadarbība ar Pašvaldības policiju iedzīvotāju evakuācijas jautājumos.
Savukārt IeM, TM un Satiksmes ministrijai līdz šā gada 1.decembrim ir jāprecizē normatīvais regulējums attiecībā uz bīstamo kravu apriti. Šajā regulējumā kā obligāts uzdevums ostas komersantiem jāparedz nodrošināt pārejas savienojumu iegādi, lai varētu pieslēgties konteineru dzesēšanas sistēmai.
Kā ziņots, izvērtējot 23.jūlijā Kundziņsalā notikušo ķīmisko avāriju, KVP secinājusi, ka tās novēršanas koordinēšana bijusi haotiska.
Atbildīgais par ķīmisko nelaimju seku likvidēšanu ir tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), tomēr par priekšniekiem un komandētājiem nepamatoti uzdevusies virkne citu personu, kuru kompetence esot apšaubāma. Tā dēļ ticis zaudēts laiks.
Sākotnēji VUGD tika pārmesta trauksmes sirēnu neieslēgšana, tādējādi turot neziņā potenciāli apdraudētajā teritorijā dzīvojošos, taču KVP sēdē pārmetumi tika noraidīti, skaidrojot, ka cilvēku evakuācija pēc policijas individuāla aicinājuma bijusi daudz efektīvāka.
LETA jau ziņoja, ka naktī uz 23.jūliju Rīgas ostas teritorijā, Kundziņsalā, "Baltijas konteineru terminālī", kādā cisternā ar bīstamu vielu sākās nekontrolējama ķīmiska reakcija, kuras dēļ tilpnē paaugstinājās temperatūra un spiediens, tāpēc draudēja notikt eksplozija. Sākotnēji nostrādāja cisternas drošības vārsts, pa kuru vidē tika izvadīts neliels daudzums šīs bīstamās vielas tvaiku, un tie tika nosēdināti, taču vēlāk drošības ventilis pārstāja funkcionēt un atbildīgie dienesti nolēma cisternu dzesēt, lai tā neuzsprāgtu.
Vairāku stundu ilgās dzesēšanas rezultātā tilpnē esošā viela kļuva cieta un polimerizējās, tādēļ eksplozijas draudi vairs nepastāvēja. Ja būtu noticis sprādziens un cisternā esošā ķīmiskā viela saskartos ar ūdeni, veidotos zilskābe, kas ir nāvējoša cilvēkam.
Pēc nopietniem kompetento dienestu un speciālistu pūliņiem cisterna ar acetona ciānhidrīnu tās pašas dienas vakarā tika nogādāta Olainē.