Šodien vairāki desmiti cilvēku pulcējās Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas pasākumā, kas notika Gogoļa ielā 25, vietā, kur 1941.gada 4.jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu kopā ar lūgšanu namā esošajiem cilvēkiem.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunājot piemiņas pasākuma dalībniekus, norādīja, ka "katra tauta izvēlas savu ticību un ceļ šai ticībai templi". "Ja deg templis, tā ir skaudra sāpe ne tikai šīs ticības piederīgajiem, bet arī tiem, kas dzīvo līdzās," sacīja prezidents, norādot, ka šajā traģiskajā notikumā Latvija pazaudēja daļu no savas uzticamākās kopienas.
Izraēlas ārlietu ministrs Avigdors Libermans izteica pagodinājumu atrasties šajā piemiņas pasākumā kā suverēnas Izraēlas valsts ārlietu ministram, atzīstot holokaustu par lielāko traģēdiju ebreju tautas vēsturē un atskatoties uz vēstures notikumiem, ārlietu ministrs ivritā izteica pateicību tiem, kas izglāba vairākus ebrejus, tortarp Žanim Lipkem.
"Šī traģēdija ir sāpes ebreju dvēselē un skabarga sirdī," uzrunājot klātesošos, sacīja Ebreju kopienas vadītāja vietnieks Benjamins Kajems. Viņš arī uzsvēra, ka Ebreju kopienai nekad nebūs vienaldzīgas antisemītisma un ksenofobijas izpausmes sabiedrībā.
Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) arī atzina, ka šī ir traģiska diena Latvijas vēsturē, lai gan Latvija kā suverēna valsts tad vēl nepastāvēja, tai jāuzņemas līdzatbildība par vēstures notikumiem. Šlesers arī uzsvēra, ka Rīgas domei ir labas attiecības ar Ebreju kopienu, un tā cenšas palīdzēt dažādos projektos. "Nesen atklāta bijušā Latvijas virsrabīna Natana Barkana iela, un līdz šī gada beigām Rīgā plānots izveidot geto muzeju," solīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.
Piemiņas pasākumā uzrunu teica arī Izraēlas vēstnieks Latvijā Hens Ivri Apters, Rīgas sinagogas rabīns Mordehajs Glazmans. Pasākumā piedalījās arī tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā Rīgas domnieks Sergejs Dolgopolovs, partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners, AS "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans un citi.
Atceres pasākums noslēdzās ar lūgšanu.
Kā ziņots, ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena tiek atzīmēta, pieminot vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945.gadā nacistu okupētajā Latvijā.
Padomju laikā sadedzinātās sinagogas drupas tika nojauktas un šajā vietā izveidots skvērs. 80.gadu beigās sinagogas atrašanās vietā tika veikti izrakumi un 1991.gadā atklāts memoriāls. 2007.gadā blakus tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un visiem Latvijas ebreju glābējiem holokausta laikā. Uz pieminekļa iemūžināti to 270 cilvēku vārdi, kuri, riskējot ar savu dzīvību, izglāba no nāves vairāk nekā 400 ebrejus.