Rīgas domes komitejas deputāti šodien sēdē noraidīja deputātu Nila Josta (V) un Olafa Pulka (V) priekšlikumu kalnam Deglava ielas galā, kurš līdz šim tautā ticis dēvēts par "Ušakova kepku", piešķirt Dreiliņkalna nosaukumu.
Josts un Pulks vēstulē komitejai bija norādījuši, ka jau 2016.gada sākumā ar oficiālu vēstuli vērsušies pie Rīgas domes priekšsēdētāja ar lūgumu izvērtēt iespēju un piešķirt nosaukumu nesen izveidotajai atpūtas vietai Deglava ielas galā. 2016.gada 27.janvārī saņēmuši Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja Valda Dombrovska atbildes vēstuli, kurā norādīts, ka priekšlikums tiks izskatīts nākamajā Rīgas Vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijas sēdē un pēc tās tiks sniegta rakstiska atbilde.
Tā kā deputāti komisijas atbildi nebija saņēmuši, viņi aicināja komiteju izskatīt šo jautājumu un minēto vietu nosaukt par Dreiliņkalnu.
Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Uldis Freimantāls komitejas sēdē pauda, ka šī jautājuma izskatīšana pašreiz ir atlikta, tāpēc uz sēdi arī nav sagatavots lēmumprojekts par jaunu nosaukumu. Viņš uzsvēra, ka atbilstoši tematiskā plānojuma izstrādei, teritorija var mainīt savu veidolu, tāpēc jautājumu gatavos tālākai izskatīšanai tad, kad teritorija tiks saplānota.
Viņš norādīja, ka minētā teritorija ir sarežģīta inženierbūve un tās potenciālie izmantošanas veidi nākotnē var būt dažādi. Piemēram, ja tajā ierīkotu parku, tam noteikti būtu tematika, kas būtu jāņem vērā, piešķirot oficiālu nosaukumu.
Freimantāls uzsvēra, ka ir grūti saskatīt vajadzību teritoriju kaut kā pašreiz nosaukt, turklāt vārds "Dreiliņkalns" to neraksturojot. Kā salīdzinājumu Freimantāls pieminēja Basteja kalnu, kas izveidojies uz bijušajiem bastioniem un, lai gan nekad oficiāli šis nosaukums nav apstiprināts, tas tiek izmantots gan sabiedrībā, gan oficiālos dokumentos. Pēc šādām līdzībām kalnam Deglava ielas galā piemērotāks nosaukums būtu Atkritumu kalns vai Miskastes kalns, jo tas ir izveidots no atkritumiem, norādīja Freimantāls.
Komitejā esošie Rīgas domes opozīcijas deputāti tomēr uzstāja, ka nosaukums būtu piešķirams, jo pašreiz neesot skaidrs, kā teritoriju dēvēt tad, kad tā ir jāpiemin, piemēram, organizējot pasākumus. Viņi pauda neizpratni par to, kā tieši teritorija varētu mainīt savu veidolu tik ļoti, ka vairs neatbilstu nosaukumam, kas sevī ietver vārdu "kalns". Opozīcijas deputāti aicināja balsot par priekšlikuma virzīšanu uz Rīgas domes sēdi, tomēr pārējie komitejas deputāti priekšlikumu noraidīja.
Kā ziņots, jau pērnā gada sākumā publiskajā telpā vairāki rīdzinieki šo kalnu sāka dēvēt par "Ušakova kepku". Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) jau pirms gada aģentūrai LETA apliecināja, ka par "Ušakova kepku" neviena no virsotnēm netiks nodēvēta. "Šaubos, ka domes deputātu vairākums par tādu nobalsotu. Es pats par tādu nebalsotu," komentēja Rīgas mērs.