VVC nav tiesīgs sodīt par kafejnīcas "Ļeņingrad" nosaukuma atveidošanu kirilicā; pārkāpumu saskata
Izskatot jautājumu par kafejnīcas "Ļeņingrad" nosaukuma atveidošanu kirilicā, Valsts valodas centrs (VVC) saskata pārkāpumu, taču nav tiesīgs piemērot sankcijas, jo uzraksts ir izvietots kā preču zīme, bet atļauju izsniegšana reklāmas un reklāmas objektu izvietošanai ir Rīgas pilsētas būvvaldes kompetencē.
Kā aģentūru LETA informēja VVC Administratīvā departamenta lietvede Kristiāna Skutele, uzņēmums, kuram pieder kafejnīca "Ļeņingrad", savu nosaukumu ir reģistrējis Uzņēmumu reģistrā un tas atbilst normatīvo aktu prasībām, jo ir veidots valsts valodā, kā to paredz Valsts valodas likuma normas par uzņēmumu nosaukumu veidošanu. Savukārt izkārtnē uzņēmums ir izmantojis Patentu valdē reģistrētu preču zīmi "Ļeņingrad", kurā izmantoti krievu alfabēta burti.
Normatīvie akti paredz izkārtņu saskaņošanu ar pašvaldības institūcijām. Rīgas pilsētas būvvalde ir izdevusi reklāmas un reklāmas objekta izvietošanas atļauju, pamatojoties uz to, ka preču zīme tiek aizsargāta ar likumu.
VVC atzīmējis, ka preču zīmes var veidot, reģistrēt un aizsargāt jebkurā valodā, kas savukārt izriet no nepieciešamības nodrošināt preču eksportu un preču pakalpojumu starptautisku apriti. Preču zīmes reģistrācija vienīgi piešķir tiesības citām personām aizliegt identiska vai sajaucami līdzīga apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā. Līdz ar to saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valsts valodas prasību neievērošanas gadījumos nav tiesiska pamata atsaukties uz reģistrētām preču zīmēm.
VVC ziņojumā minēts, ka tādā gadījumā arī izkārtnē, kurā uzņēmums izmanto citu nosaukumu vai arī reģistrētu preču zīmi, ir piemērojami līdzīgi nosacījumi, tādēļ nosaukumam, kas nav veidots latviešu valodā vai latīņu alfabēta burtiem, kā šajā gadījumā, ir iespējams un obligāti nepieciešams nodrošināt vismaz tā "pārcelšanu" uz latviešu vai latīņu alfabēta burtiem.
VVC direktors Māris Baltiņš atzīmējis, ka šāda prasība nepieciešama, lai nodrošinātu valsts valodas lietotāju tiesības un nesaraibinātu pilsētvidi ar uzrakstiem, kuros lietoti citu alfabētu burti.
Līdz ar to VVC secinājis, ka preču zīmes reģistrācija piešķir tiesības uz attiecīgā apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā, taču vienlaikus obligāti jāievēro Satversmes 4.panta un Valsts valodas likuma prasības.