Rīgas lietus ūdens sistēma ir sliktā tehniskā stāvoklī

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Rīgas lietus ūdens sistēma ir pietiekoši veca un sliktā tehniskā stāvoklī, šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē paziņoja Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters.

Valpēters sniedza informatīvu ziņojumu, kurā minēja, ka Rīgas lietus ūdens sistēma ir novecojusi. To apliecina fakts, ka atsevišķi sistēmas posmi ir būvēti 20.gadsimta 30.gados, līdz ar to dažādos laika posmos būvētā sistēma ir savu nokalpojusi.

Valpēters atgādināja, ka Satiksmes departamenta rīcībā ir pirms pāris gadiem veikts pētījums, kurā analizēta Rīgas lietus un notekūdeņu sistēma. Pētījuma rezultāti liecina, ka, lai uzlabotu esošo Rīgas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas darbību, ir nepieciešami vismaz 69 miljoni eiro. Savukārt, lai sakārtotu vietas pilsētā, kurās nav lietus ūdens kanalizācijas, piemēram, Čiekurkalna 1.līnija un 2.līnija, Flotes iela, un citas vietas, kurās stiprāku lietusgāžu laikā ūdeni atsūknē tam speciāli paredzētas iekārtas, vajadzīgi vēl aptuveni 11 miljoni eiro. Problemātiska situācija ir arī ar kanalizāciju Vecrīgā, piebilda Valpēters.

Lai visā Rīgā savestu kārtībā kanalizāciju, būtu nepieciešami aptuveni 200 līdz 300 miljoni eiro, paskaidroja Valpēters, kurš atzīmēja, ka esošā finansējuma ietvaros Satiksmes departaments mēģina remontēt maģistrālos kanalizācijas mezglus. Šobrīd remontdarbi norisinās K.Ulmaņa gatves maģistrālajā kolektorā, kurš ir sliktā stāvoklī. Valpēters piebilda, ka K.Ulmaņa gatves kolektors ir ļoti nozīmīgs mezgls Rīgā, jo tajā tiek novadīts liels ūdens daudzums.

Valpēters arī paskaidroja, ka daudz aprunātajā K.Barona ielā līdz šim ir veikta ielas seguma maiņa, nevis ielas pārbūve, līdz ar to šajā ielā nav tikusi mainīta vai remontēta ne komunikāciju sistēma, ne lietus ūdens kanalizācijas sistēma, kura šajā ielā nepastāv. Visi lietus ūdeņi tiek novadīti kanalizācijas sistēmā, piebilda Valpēters. Līdz ar to, ja pilsētā nolīst tik liels nokrišņu daudzums kā tas nesen pilsētā tika piedzīvots, esošā kanalizācijas sistēma nav spējīga tikt galā ar tik liela apjoma ūdens daudzumu. Tā kā projekts, kura ietvaros tiktu veiktas modifikācijas, kas ļautu K.Barona ielu sagatavot tā, lai iela neapplūstu, izmaksātu aptuveni 40 līdz 50 miljonus eiro, tuvākajā laikā nav paredzēts veikt šāda veida pārbūvi.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais