Īre un apskaņošanas iekārtu noma Zolitūdes traģēdijas lietā dienā izmaksāja vairāk nekā 1200 eiro

© f64.lv

Ķīpsalas izstāžu halles īre un apskaņošanas iekārtu noma Zolitūdes traģēdijas krimināllietā dienā izmaksāja 1217,65 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, aģentūra LETA uzzināja Tiesu administrācijā.

Kopējie aprēķini pašlaik netiek apkopoti, norādīja administrācijā.

Attiecībā uz nākamās tiesas sēdes, kas notiks 5.aprīli, norises vietu Tiesu administrācijā sacīja, ka šis jautājums ir tiesas kompetencē, jo tiesnesis, sagatavojot lietu iztiesāšanai, nosaka iztiesāšanas laiku, vietu un iztiesāšanas veidu. Atbilstoši situācijai Tiesu administrācija to nodrošinās.

Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas krimināllietas dalībnieki rosina Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesu lietu skatīt citās telpās. Pati tiesa vēlējās risināt tehniskus jautājumus, proti, par to, cik daudz cietušo plāno apmeklēt nākamās sēdes, lai saprastu, vai tiesai ir vajadzība arī turpmāk nomāt Ķīpsalas izstāžu zāli.

Cietušo pārstāvji piekrīt, ka lieta turpmāk tiks skatīta citās, ne tik lielās telpās vai arī tiesas sēžu zālē.

Viens no cietušo pārstāvjiem Aldis Gobzems arī norādīja, ka, turpinot skatīt lietu Ķīpsalā, tiesa nenodrošinās prokuratūras iepriekš pausto lūgumu, proti, nodrošināt, lai liecinieku liecības "nebūtu pieejamas" citiem lieciniekiem, jo liecības tik un tā te varot dzirdēt arī aiz aizkara. Viņa viedoklim pievienojās arī citi lietas dalībnieki. Advokāts Dmitrijs Skačkovs gan norādīja, ka tiesas sēžu zāle tomēr būtu par mazu šīs lietas skatīšanai.

Kā ziņots, šonedēļ tiesa sāka pēc būtības izskatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Kā ziņots, iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

 
 

Svarīgākais