Daugavas stadions mainīs vizuālo identitāti

© daugavas stadions

VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" ir izstrādājis jaunu vizuālo identitāti, kas atspoguļos stadiona nacionālo nozīmi sporta un kultūras jomās. Saskaņā ar 9.februārī Ministru kabinetā pieņemto stadiona “Daugava" un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju, stadions līdz 2022. gadam tiks pilnībā atjaunots un pārveidots, izbūvējot virkni jaunu sporta objektu un atjaunojot jau esošās būves.

“Esam uzsākuši nozīmīgu un jaunu posmu stadiona "Daugava" attīstībā un tādēļ arī ieviešam jaunu stadiona vizuālo identitāti, kas labāk atspoguļos pilnībā atjaunotā stadiona nacionālo, funkcionāli plašo nozīmi gan Latvijas sporta, gan kultūras dzīvē. Stadiona jaunā identitāte ir sakņota vēsturiskā izcelsmē un komunicē stadiona nacionālās nozīmes vēstījumu, kura vērtības ir ilgtermiņa stabilitāte un pamatīgums, kā arī sportiskā gara un Latvijas kultūras unikalitātes sintēze," saka Elmārs Martinsons, stadiona "Daugava" valdes loceklis.

Stadions "Daugava" saskaņā ar stadiona un Grīziņkalna revitalizācijas stratēģiju līdz 2022. gadam būtiski mainīsies - tiks izveidotas jaunas papildus tribīnes un izbūvēta virkne jaunu objektu - stadionā līdz 2022.gadam būs arī multifunkcionāla halle dažādiem sporta veidiem, jauna slēgtā vieglatlētikas manēža, tiks pilnībā atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums, stadiona sporta laukums, bobsleja treniņu starta estakāde un stadiona ledus halle, kā arī veikti nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi. Papildus tiks izbūvēta arī jauna park&ride auto stāvvieta un sakārtota apkārtējā pilsētas infrastruktūra. Projektu ieviesīs VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību.

Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem EUR 40 191 396 apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums EUR 7 092 600 apmērā.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais