Gapoņenko Rīgā prezentējis filmu "Krievu skolām būt!"

Aleksandrs Gapoņenko, kuru Drošības policija nodēvējusi par vienu no aktīvākajiem Krievijas tautiešu politikas pārstāvjiem Latvijā, šonedēļ Rīgas kinogalerijā "K Suns" dažiem desmitiem cilvēku prezentēja dokumentālo filmu "Krievu skolām būt!", kas pat domubiedru vidū raisīja diskusijas.

Kā skaidro autors, filma ir mēģinājums ar vizuālām metodēm atspoguļot Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju kustību pret mazākumtautību izglītības reformu, kas tika ieviesta pirms desmit gadiem. Filmā izmantoti maz tiražēti dokumentāli kadri no 2004. un 2005.gada.

Kā pārliecinājās aģentūra LETA, filmā cita starpā iekļauts arī kāda datorgrafiķa veidots fragments, kurā redzams, kā sasprāgst Uzvaras parkā esošais piemineklis. Tāpat filmā parādīta simboliska ļauno garu izdzīšana no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM).

Prezentācijas pasākumā atsevišķi klātesošie atzina, ka ainu ar pieminekļa spridzināšanu varētu pārprast. Diskutējot par filmas galveno pieteikto tēmu - mazākumtautību izglītības reformu -, tika izteikti tādi priekšlikumi kā izveidot atsevišķu par Latvijas krievu skolām atbildīgu ministriju, kas būtu nodalīta no IZM, mācībvalodas izvēli skolās uzticēt pašvaldībām u.tml.

Pirms filmas seansa Gapoņenko atzinās - kā režisors viņš "nav nekāds Fellini". Dokumentālos kadrus 2004.-2005.gadā esot filmējis galvenokārt Dmitrijs Katemirovs. Filma esot balstīta galvenokārt uz emocijām, tajā nav sniegta iecerētās izglītības reformas analīze, kas ieviesa bilingvālu apmācību. Toties filmā ir apgalvojumi, ka, liekot skolēniem dažus mācību priekšmetus mācīties latviski, "krievu gars būs pagalam".

Pasākumā izskanēja apgalvojumi, ka, liekot mācīties latviski, krievu bērni tiek padarīti par pamuļķiem, un tādējādi latvieši izbrīvē sev darbavietas. Tika arī apgalvots, ka mācīt precīzās zināšanas ir tas pats, kas "lidot kosmosā vīzēs". Tiesa, izskanēja arī daži iebildumi, ka, ieviešot bilingvālu apmācību mazākumtautību skolās, latvieši pārrēķinājās, jo tagad viņu jaunieši nemācās krievu valodu un ir mazāk konkurētspējīgi darba tirgū.

Kāda māte stāstīja, ka viņas dēls, kurš 2004.gadā gāja 4.klasē un nezināja latviešu valodu, tā arī latviski mācītās vēstures un ģeogrāfijas stundās neko prātīgu neesot iemācījies. Savukārt meita, kura piedzima 2004.gadā, apmeklējusi latviešu bērnudārzu, kur labi apguvusi valsts valodu. Meitene mācoties krievu skolā, kur mācību priekšmeti latviešu valodā viņai nesagādājot nekādas problēmas.

"Es nepretendēju uz objektīvu vielas izklāstu, bet ir jāmēģina saprast, kas pirms desmit gadiem notika," filmas prezentācijas pasākumā teica Gapoņenko. Viņš atgādināja, ka toreiz krievu skolu aizstāvji spēja pulcināt uz mītiņiem vairākus desmitus tūkstošu protestētāju, bet tagad tas vairs neizdodoties.

Pēdējā laikā uz piketiem atnākot labi ja 40 cilvēku - kustības aktīvisti un pensionāri. Protesta pasākumus vairs neapmeklējot ne skolēnu vecāki, ne studenti, ne skolotāji. Arī paši aktīvisti esot sašķēlušies dažādos grupējumos, kas savstarpēji ķildojas un sauc viens otru par "nodevējiem". Šajā kontekstā daudz pārmetumu tika izteikts politiķim Igoram Pimenovam un Tautas saskaņas partijai.

Aģentūrai LETA Gapoņenko apgalvoja, ka filmas veidošana izmaksājusi 250 eiro, kurus viņš samaksājis no savas kabatas. Aicinājumu apmeklēt filmas prezentāciju Gapoņenko centies izplatīt sociālajā tīklā "Facebook", kurā viņam esot ļoti daudz draugu un sekotāju, bet kāds acīmredzot pasūdzējies par šķietamu aģitāciju, tāpēc viņa aktivitātes tīklā "Facebook" esot nobloķētas.

Gapoņenko pastāstīja, ka ir iecerējis sarīkot reģionos vēl divas trīs filmas "Krievu skolām būt!" prezentācijas, bet pēc tam to bez maksas varēšot skatīties internetā.