Lembergs kategoriski neatbalsta Latvijas dalību Visaginas atomelektrostacijas būvniecībā

Latvijai nav jāiegulda viens miljards eiro (700 miljoni latu) kaimiņvalsts Lietuvas ekonomikā, - šodien preses konferencē norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), skaidrojot, kāpēc ir kategoriski pret Latvijas valsts dalību Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecībā.

"Es esmu kategoriski pret to, ka valstij simtprocentīgi piederoša kompānija "Latvenergo" piedalītos ar vienu miljardu eiro lielu investīciju šīs AES būvniecībā. Latvijas valstij nav jāiegulda nauda kaimiņvalsts ekonomikas izaugsmē," savu viedokli pamatoja Lembergs, piebilstot, ka nodokļu ieņēmumu veidā ieguvēja no šī projekta būs nevis Latvija, bet gan Lietuva, arī galvenie būvmateriālu piegādātāji un būvnieki būs no Lietuvas.

"Pašlaik, kad ir brīvs elektroenerģijas iepirkuma tirgus, tas, ka Latvija piedalās šajā projektā, nenozīmē, ka Ventspils pašvaldība pirks no Visaginas elektrību. Būs baltkrievu atomelektrostacija, būs krieviem Kaļiņingradā - mēs pirksim tur, kur lētāk. Elektrībai nav nacionalitātes. Elektrība ir enerģija, kuru pērk par izdevīgāko cenu," norādīja Lembergs.

"Vai mums nav, kur ieguldīt miljardu eiro Latvijas tautsaimniecības izaugsmē? Par šo naudu var uzbūvēt apmēram 200 jaunas rūpnīcas, kurās varētu strādāt 20 000 cilvēku. Ar to varētu radikāli samazināt bezdarbu Latvijā. Par šo naudu var uzbūvēt 300 bērnudārzus," piebilda Ventspils mērs.

Kā ziņots, Lietuva pērn par Visaginas AES projekta stratēģisko investoru izraudzījās Japānas kompāniju "Hitachi Ltd" kopā ar "Hitachi GE Nuclear Energy".

30.martā tika parafēts Koncesijas līgums, ko trešdien apstiprināja valdība. Ja parlaments šo dokumentu pieņems, to plānots parakstīt līdz 28.jūnijam.

Līguma parakstīšanai sekos divi projekta posmi, kuru laikā tiks turpināti AES projektēšanas darbi, izmaksu precizēšana un licenču izsniegšana.

Pirmais posms ilgs 12 mēnešus un otrais - 18 mēnešus, un to finansējums sasniegs attiecīgi 83 miljonus un 200 miljonus dolāru. Galīgo lēmumu attiecībā uz investīcijām paredzēts pieņemt ne vēlāk kā 2015.gada 31.martā.

Pirmie betonēšanas darbi varētu sākties 2015.gadā. Pašlaik tiek lēsts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.

Paredzams, ka Latvijas AS "Latvenergo" šai projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors "Hitachi" - 20%. Pēc neoficiālām ziņām, tiek pieļauta arī iespēja, ka projektā varētu atgriezties arī Polija, lai gan tā pērn savu dalību tajā apturēja.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais