Rundāles pils uzturēšanai elektroenerģija izmaksā 12 821 latu gadā

Rundāles pils muzeja uzturēšanai elektroenerģija izmaksā 12 821 latu gadā, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) paziņojums par elektroenerģijas piegādes iepirkuma rezultātiem.

Valsts aģentūras "Rundāles pils muzejs" iepirkumā par elektroenerģijas piegādi Rundāles pils muzeja vajadzībām divu pretendentu konkursā uzvarējusi AS "Latvenergo" ar 12 821 lata līgumcenu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, liecina IUB paziņojums.

Plānotā līguma termiņš ir uz gadu.

Kā liecina Rundāles pils muzeja dati, Rundāles pils atrodas 72 hektāru liela ansambļa teritorijā, kurā ietilpst arī 10 hektāru liels baroka parks - "franču dārzs", kas ar vienojošām alejām pāriet meža parkā, bijušajā medību parkā. Dārzā atrodas dārznieka māja. Ansambļa teritorija ietver arī daļu no bijušās muižas teritorijas ar kroga ēku un dīķi.

Kopš 1972.gada pilī darbojas muzejs, kurš vienlaicīgi uzsāka pils restaurācijas un parka atjaunošanas darbus, kas joprojām turpinās. Rundāles pils muzejs izvietots pils ēkā, bijušajos pils staļļos un ratnīcās. Kopējā muzeja telpu platība ir 14 032 kvadrātmetri, bet apskatei pieejamā ekspozīcija aizņem 4258 kvadrātmetrus.

No pils 43 telpām, kuras paredzēts restaurēt kā pils interjerus ar atbilstošiem iekārtas priekšmetiem, apskatei pēc restaurācijas ir atvērtas 12 telpas pils austrumu korpusā, kas ietver Balto - deju zāli un Zelta - troņa zāli, kā arī 15 telpas centrālajā korpusā - daļa hercoga parādes un privāto apartamentu un septiņas telpas hercogienes apartamentu daļā pils rietumu korpusā, kā arī četras kāpņu telpas un divas virtuves.

Pils trīs korpusi ar diviem šķērskorpusiem un vārtiem veido noslēgtu goda pagalmu, bet starp pili un pusloka staļļiem veidojas kariešu pagalms.

Muzejs atrodas bijušajā Kurzemes hercogu vasaras rezidencē, ko arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli cēlis Kurzemes hercogam Ernstam Johanam Bīronam 1736.-1740.gadā. Pils interjeri izveidoti 1764.-1768.gadā. Pils telpas saglabājušas savu sākotnējo dekoratīvo apdari, kas laika gaitā tikusi bojāta, bet nav pārveidota, kas arī noteicis šī arhitektūras pieminekļa unikalitāti un sarežģīto uzdevumu restaurācijai maksimāli pietuvināt restaurētos fragmentus oriģinālam.

Svarīgākais