Gaidāmās pašvaldību vēlēšanas nav tādas, kā parasti: tās nenotiek Rīgā, kur pašreizējā dome tika ievēlēta pirms termiņa, pagājušajā gadā. Tomēr mēs, lai apzīmētu reģionu, kas ietver galvaspilsētu un tai tuvējās pašvaldības, arvien biežāk izmantojam apzīmējumu Pierīga vai Lielrīga. Tiek lietots arī anglicisms - aglomerācija. Rīgas aglomerācijā ietilpst novadi, kuru dzīvi īpaši nozīmīgi ietekmē galvaspilsētas tuvums. Par šādas ietekmes plusiem un mīnusiem, attīstības perspektīvām stāsta “Saskaņas” deputātu kandidāti no Jūrmalas, Jelgavas, Babītes un Ropažiem.
Ņikita Ņikiforovs, Jūrmalas vicemērs
Jūrmala - tā ir gan iemīļota atpūtas vieta rīdziniekiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem, gan arī kūrorts, kas piesaista ārvalstu tūristus, gan arī pilsēta, kas ietilpst Rīgas aglomerācijā: protams, daudzi jūrmalnieki strādā un mācās galvaspilsētā. Bet pati pilsēta ietver gan labi nodrošinātu cilvēku privātmāju rajonus centrā, gan arī klasiskas padomju apbūves mikrorajonu Kauguros.
Jūrmala pastāvīgi meklē līdzsvaru starp savu ļoti atšķirīgo iedzīvotāju un tūristu interesēm. Visu interešu krustpunkts - tā ir infrastruktūras izveide un attīstība. Pilsēta kļūst pievilcīgāka tūristiem un ērtāka - pašiem pilsētniekiem.
Pirms Covid-19 Jūrmalā ar katru ceturksni pieauga tūristu skaits, turklāt jau vairākus gadus tūrisms nebija tikai sezonāls, viesnīcas vairāk vai mazāk intensīvi tika piepildītas visu gadu. Tagad, kad Covid-19 visu pasauli ir nolicis pauzē, Jūrmala nav nolaidusi rokas: mēs investējam infrastruktūrā, tātad - nākotnē.
Jūrmalai kā dzīvesvietai ir daudz priekšrocību salīdzinājumā ar trokšņaino Rīgu - ir jūra, dabas tuvums. Taču ar to vien ir par maz. Sociālais atbalsts iedzīvotājiem, rūpes par izglītības infrastruktūru, ērts transports - tās ir pašvaldības prioritātes:
Katra jūrmalnieku ģimene ieekonomē 1,89 eiro dienā jeb 38 eiro mēnesī pusdienām bērniem visās skolās un bērnudārzos - gan pašvaldības, gan privātajos. Attālināto mācību laikā vecāki saņem produktu paku par šo summu. Ģimenēm, kurās ir skolas vecuma bērni, papildus izmaksāti 100 eiro, lai kompensētu daļu izdevumu, kas rodas, attālināti mācoties. Plānots katram jaundzimušajam piešķirt 1000 eiro lielu pabalstu.
Sabiedriskais transports Jūrmalā ir un būs par brīvu. Visi pilsētas iedzīvotāji, kuriem ir jūrmalnieka kartīte, var izmantot sabiedrisko transportu bez maksas.
Zenta Tretjaka, Jelgavas pilsētas domes deputāta kandidāte
Agrāk Jelgavā bija daudz nozīmīgu rūpniecības uzņēmumu, kas pilsētai piesaistīja iedzīvotājus. Ar laiku situācija ir mainījusies - protams, Jelgavā ir savi uzņēmumi un darbavietas, tomēr aptuveni 30% mūsu iedzīvotāju strādā Rīgā, daudzi tur arī mācās. Un mums ir ļoti svarīgi, lai viņi paliek jelgavnieki un atbilstoši dzīvesvietai maksātu nodokļus, kas papildina pilsētas budžetu. Stundas brauciens līdz Rīgai nav problēma, ja pilsēta rada komfortablus apstākļus dzīvei un piedāvā priekšrocības:
- Mēs iestājamies par atlaižu piemērošanu nekustamā nodokļa maksājumiem uzņēmumiem, kas izveido jaunas darba vietas darbaspējīga vecuma cilvēkiem, kuri pavisam nesen kļuvuši par jelgavniekiem, reģistrējot savu dzīvesvietu pilsētā iepriekšējā gadā;
- Mūsu prioritāte - sakārtot pilsētu, labiekārtot daudzdzīvokļu ēku pagalmus, piebraucamos ceļus, kas ir kritiskā stāvoklī. Šī problēma ir aktuāla aptuveni 40 tūkstošiem jelgavnieku, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos;
- Jelgavai jākļūst par sociāli orientētu pilsētu. Jāatbalsta ģimenes ar bērniem, pensionāri, invalīdi, jāpalīdz tiem, kuri nonākuši kritiskā situācijā. Jelgavā jāizveido daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs, pansionāts, nepieciešams nodrošināt arī līdzfinansējumu par jelgavnieku uzturēšanos pansionātos;
- Skolotājiem un ārstiem jānodrošina bezmaksas sabiedriskais transports, viņiem jāpiešķir veselības apdrošināšana un atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa nomaksā;
- Jelgavai ir jābūt pilsētai, kurā ērti augt bērniem. Mūs pilsētai ir nepieciešams vismaz vēl viens bērnudārzs. Pašvaldībai ir jānodrošina līdzfinansējums maksai par privātu dārziņu apmeklēšanu, jāpiešķir līdzfinansējums bērnu ēdināšanai. Bērniem ir jābūt iespējām apmeklēt dažādus pulciņus un sporta nodarbības bez maksas vai par minimālu maksu.
Jāuzlabo satiksmes organizācija Jelgavā, jārūpējas par ielu seguma remontu un apgaismojumu. Pilsētā ir 366 ielas 271 km kopgarumā un tikai puse no tā ir ar asfalta segumu. Uzdevums ir arī pārbūvēt tiltu pār Platoni Bauskas ielā, labiekārtot Pils salu un ierīkot ūdens tūrisma bāzi, kā arī labiekārtot mežu pie RAF dzīvojamā rajona.
Mums ir svarīgi atbalstīt mazo un vidējo uzņēmējdarbību - kafejnīcas, skaistumkopšanas nozari, sporta centrus, kas cietuši no Covid-19 ierobežojumiem. Jo tās ir darba vietas, kā arī - ērtības pilsētniekiem, apstākļi tūristu piesaistei. Mēs ļoti gaidām, kad klātienes mācībās atgriezīsies Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti - viņi dzīvo studentu viesnīcā, īrē dzīvokļus pilsētā, kļūst par vietējo uzņēmumu klientiem un vispār - ienes pilsētā jaunu garu.
Jeļena Toca, Garkalnes novada domes izpilddirektore
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Vidzemes virzienā no Rīgas izveidots liels Ropažu novads. Tā sastāvā ir agrākie Stopiņu, Ropažu un Garkalnes novadi, kā arī Vangažu pilsēta. Visi ir ļoti atšķirīgi - gan pēc infrastruktūras, gan pēc budžeta lieluma. Mūsu galvenais uzdevums - panākt, lai visās apdzīvotajās vietās cilvēkiem dzīves līmenis būtu vienlīdzīgs.
Mūs visus apvieno Rīgas tuvums, ar galvaspilsētu kopīgas komunikācijas un sabiedriskais transports.
Mūsu teritorijā atrodas daudzas ūdensņemšanas vietas, kas apgādā Rīgu ar dzeramo ūdeni. Tāpat Rīgas attīrīšanas iekārtās nonāk notekūdeņi no mūsu centralizētās kanalizācijas. Mums ir jāturpina centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu attīstīšana - un tie, bez šaubām, ir kopīgi projekti ar Rīgu.
Detalizēti jārisina sabiedriskā transporta problēmas un jāatrod iespējas nesamazināt autobusu maršrutus, kuri kursē ārpus Rīgas robežām (un tas tika darīts līdz šim!), tagad gluži pretēji - ar savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem tie ir jāpagarina un jāattīsta.
Ropažu novadā ir sazarots ceļu tīkls - gan vietējas, gan valsts nozīmes; te ir daudz neatrisinātu problēmu ar ceļu segumu un apgaismojumu, bet vissvarīgākais - ar satiksmes drošību.
Rīgas tuvums ietekmē arī izglītības sistēmu un sociālo jomu.
Daudzi novada iedzīvotāji dzīvo it kā divās mājās: viens no ģimenes locekļiem deklarēts Rīgā, otrs Pierīgā. Visbiežāk tas saistīts ar to, ka daudzi strādā Rīgā un pa ceļam ved bērnus uz skolu vai bērnudārzu. Taču pēdējā laikā tieši Pierīgā aktīvi norisinās bērnudārzu un skolu būvniecība. Garkalnes novadā 2020. gadā nodota ekspluatācijā jauna skolas ēka, 2020. un 2021. gadā uzcelti papildu korpusi bērnudārzam.
Sociālo pakalpojumu klāsts ar katru gadu palielinās. Taču daudzi vecāka gadagājuma cilvēki paliek bez tuvinieku atbalsta, jo bērni un mazbērni savulaik bijuši spiesti meklēt darbu aiz valsts robežām. Tāpēc radusies problēma ar pansionātu pieejamību veciem ļaudīm un invalīdiem, un šo problēmu pašvaldībām ir jārisina neatliekami.
Mūsu uzdevums ir maksimāli izmantot savu izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu - galvaspilsētas tuvumu - novada attīstībai un cilvēku labklājībai.
Darja Cvetkova, Babītes novada domes priekšsēdētāja vietniece
Uzskatu, ka apvienotajā Mārupes novadā ir svarīgi vienmērīgi attīstīt visu novada teritoriju, neaizmirstot par pierobežu ciematiem, kuri iepriekš tika atstāti novārtā. Demogrāfiskā situācija Mārupes - Babītes novadā ir unikāla Latvijā. Pie mums vēl joprojām ir vērojams diezgan stabils iedzīvotāju pieaugums. Mūsu novads ir bagāts ar kuplām ģimenēm, pie mums dzimst daudz bērnu. Būdama divu mazu bērnu mamma, pati izjūtu uz savas ādas, ka Mārupes novada vadībai nepietiek apņēmības risināt ar izglītību saistītus jautājumus. Rindā uz bērnudārzu mūsu novadā ir vairāk nekā 1000 bērnu, līdzīga situācija pavisam drīz būs arī ar skolu, jo tās kapacitāte ir nepietiekama. Lai varētu plānveidīgi attīstīt novadu un nodrošināt bērniem kvalitatīvu izglītību, ir nepieciešams celt jaunas skolas jau tagad, negaidot brīdi, kamēr visi bērnudārzu beidzēji migrēs mācīties uz Rīgu vai citiem netāliem novadiem. Uzskatu, ka tikpat svarīgs uzdevums kā jaunu skolu būvniecība jaunajai Mārupes novada vadībai ir arī Salas sākumskolas saglabāšana un kapacitātes stiprināšana. Atgādinu, ka pēc IZM pasludinātās skolu reformas tās liktenis ir palicis zem jautājuma zīmes.
Ir nepieciešams izstrādāt atbalsta instrumentus uzņēmējiem, stimulējot jauno privāto bērnudārzu vai mājdārziņu atvēršanu mūsu novadā. Būtu lietderīgi slēgt papildu vienošanās ar tiem par Mārupes novada bērnu prioritāru uzņemšanu. Uzskatu, ja pašvaldība nevar nodrošināt katram mūsu bērnam vietu bērnudārzā, tad tai ir jāuzņemas lielākas rūpes par bērnu nākotni un jāpielīdzina atbalsts auklīšu pakalpojumam privātā bērnudārza līdzfinansējuma apjomam. Tas dos iespēju jaunām māmiņām agrāk atgriezties darba tirgū un sākt maksāt nodokļus pašvaldības budžeta papildināšanai.
Jaunās māmiņas ir īpaša kategorija, kura ir spējīga dot savu pienesumu un artavu novada uzņēmējdarbības attīstībai, tāpēc ir svarīgi turpināt un paplašināt atbalstu, izsniedzot grāntus biznesa uzsākšanai un veiksmīgai attīstībai.
Viena no prioritātēm veiksmīgai un ilgtspējīgai novada pastāvēšanai ir iedzīvotāju veselība. Pašlaik apvienotajā Mārupes novadā ir izveidojusies situācija, ka pat minimālais veselības aprūpes pakalpojumu grozs daudziem iedzīvotājiem ir nepieejams. Mums trūkst ģimenes ārstu prakšu, kuras būtu gatavas paņemt jaunus pacientus, mūsu teritorijā nav pieejamas valsts apmaksātas ārstu speciālistu konsultācijas un diagnostika. Šo visu var risināt tikai kopīgiem spēkiem, uzrunājot ārstus speciālistus atvērt savas prakses vietas, atbalstot medicīnas pakalpojumu aprīkojuma iegādi, uzsākot pārrunas ar Nacionālo veselības dienestu par kvotu iedalīšanu Mārupes novada ārstiem. Mārupe ir pelnījusi savu pilna spektra medicīnas pakalpojumu centru!
Foto no partijas arhīva
Publikāciju apmaksā Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”
