Divas piektdaļas jeb 40% iedzīvotāju uzskata, ka pēc novadu reformas Latvija ir zaudētāja, bet 27% pauž, ka ieguvumu un zaudējumu ir vienlīdz daudz, liecina jaunākais "DnB Nord Latvijas barometra" pētījums.
Tikai 5% respondentu norāda, ka no teritoriālās reformas vairāk tomēr ir ieguvumu, bet 28% nespēja sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Lai arī pie jauno teritoriālo robežu veidošanas amatpersonas strādāja vairākus gadus, 41% respondentu ir pārliecināti, ka šis process tomēr vairāk vērtējams kā liekas naudas šķērdēšana, un 32% arī norāda, ka reforma bija nepārdomāta un slikti organizēta. Savukārt 25% uzskata, ka nekas nav beidzies un robežas vēl tiks mainītas.
Tāpat 44% respondentu pauduši, ka jaunizveidoto novadu robežas viņi pārzina drīzāk slikti, bet 26% pat norāda, ka ļoti slikti. Par savām zināšanām šajā jomā pilnībā pārliecināts tikai 1% aptaujāto.
Pētījuma laikā iedzīvotājiem tika jautāts, kuras pašvaldību funkcijas pašreiz tiek veiktas labāk un kuras sliktāk, salīdzinot ar laiku pirms novadu reformas. Gandrīz puse jeb 46% nespēja atrast pozitīvas tendences, tomēr norādīja, ka patlaban labāk tiek risināti kultūras jautājumi un ceļu uzturēšana. Kā problemātiskākās jomas respondenti norāda veselības aprūpes jautājumus, bezdarba mazināšanu un izglītības jautājumu risināšanu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe (ZZS) norāda, ka, kaut arī administratīvi teritoriālā reforma ir īstenota, kopš tās noslēguma un jaunizveidoto novadu darba sākšanas ir pagājis pārāk īss laika periods, tādēļ izvērtēt reformas ietekmi un izdarīt objektīvus secinājumus par pašvaldību darbību jaunajā sistēmā ir pāragri.
"Objektīvi izvērtēt reformas rezultātus būs iespējams tikai pēc vairākiem novadu pašvaldību darbības gadiem," uzskata Staķe.
Kā ziņots, Latvijā vietējo pašvaldību rīcībspējas sekmēšanai, tostarp funkcionālās un finansiālās autonomijas nostiprināšanai, 2009.gada jūnijā noslēdzās administratīvi teritoriālā reforma. Tās rezultātā no 522 vietējām pašvaldībām tika izveidotas 109 novadu pašvaldības un deviņas republikas pilsētas.
"DnB Nord Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, laika posmā no šā gada 14.maija līdz 25.maijam. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1019 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.