Ar vairākiem pasākumiem Latvijā atcerēsies Ziemassvētku kaujas
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš šodien piedalīsies Ziemassvētku kauju 101.gadadienai veltītajos atceres pasākumos, informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Pasākumos piedalīsies arī NBS regulāro spēku vienību un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi.
Plkst.12 brāļu kapos "Silenieki" Jelgavas novada Valgundes pagastā notiks Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kaujās kritušo 67 karavīru pārapbedīšanas ceremonija.
Plkst.13 Jelgavas novada Tīreļos ārvalstu atašejiem un vēstniekiem tiks prezentēta latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka grāmata "Mūžības skartie".
Savukārt plkst.13.30 Babītes novada Antiņu kapsētā notiks Ziemassvētku kaujās kritušo strēlnieku piemiņas brīdis, pēc kura Ziemassvētku kauju muzejā "Mangaļi" Valgundes pagastā varēs vērot Pirmā pasaules kara kauju rekonstrukciju.
Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency
Plkst.16"“Mangaļos" zvērestu dos 25 Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 45.nodrošinājuma bataljona, 51. kājnieku bataljona un 52.kaujas atbalsta bataljona zemessargu kandidāti, kā arī Jelgavas novada jaunsargi, kuri pēc tam kopā ar zemessargiem, skautiem un gaidām dosies lāpu gājienā.
Lāpu gājiens ap plkst.17.30 noslēgsies Ložmetējkalnā, kur notiks piemiņas brīdis, piedaloties vīru kopai "Vilki". Ložmetējkalnā jau tradicionāli tiks iedegti atmiņu ugunskuri.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12.armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šajās kaujās krita daudz strēlnieku, taču vienlaikus tās cēla tautas nacionālo pašapziņu un apliecināja latviešu spēju aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību.
Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916.gada 23.decembra līdz 29.decembrim pēc vecā stila jeb no 1917.gada 5.janvāra līdz 11.janvārim pēc jaunā stila.