Pārplūstot Rēzeknes upei, cietis viens no Latgalē lielākajiem dārzeņu audzētājiem - Rēzeknes novada Ozolaines pagasta zemnieku saimniecība "Lukstiņmājas".
"Vēl sestdien taisījām jaunu siltumnīcu, bet jau svētdien tai vairs nevarēja pieiet klāt, jo negaidot pagalmā bija ienākusi Rēzeknes upe," dalās pārdzīvojumos "Lukstiņmāju" saimnieks Ivara Ķipurs.
Visvairāk "Lukstiņmāju" saimniekiem žēl 40 tonnu sertificēto sēklas kartupeļu, kurus patlaban apskalo upe, un 20 tonnu arodos esošo graudu, kurus, visticamāk, vairs nevarēs izmantot sējai.
"55 gadu laikā, kopš es un mans tēvs te dzīvojam, tik lieli plūdi nav pieredzēti. Upe, protams, pārplūdusi arī iepriekš, bet tāds ūdens daudzums pagalmā redzēts pirmo reizi," saka Ķipurs.
Plūdu noradītos zaudējumus viens no Latgalē lielākajiem dārzeņu audzētājiem lēš pāri par 10 000 latu. Ja viņam neizdosies saņemt atbalstu, tad zemnieku saimniecībai, pilnīgi iespējams, nāksies bankrotēt.
Patlaban ūdens līmenis "Lukstiņmājās" sācis kristies.
Rēzeknes novada domē aģentūrai LETA neizslēdza iespēju, ka gadījumā, ja ūdens līmeni Rāznas ezerā būtu sākts pazemināt laikus, kad vietējā pašvaldība sāka celt trauksmi, arī Spruktu HES slūžas būtu varējis vērt vaļā pakāpeniskāk, tādējādi samazinot Rēzeknes upes pārplūšanu.
LETA jau informēja, ka nesaskaņas starp Rēzeknes novada domes vadību un Rāznas ezera hidrotehnisko būvju īpašnieku Ēriku Masteiko šopavasar situšas augstu vilni, to risināšanā bijis spiests iesaistīties pat Ministru prezidents.