SKANDĀLS ap Smiltenes novada muzeju - iespējams, izvazāta vērtīga kolekcija

«Smiltenē ir sācies viens pamatīgs skandāls, kas skar mūs visus – Smiltenes iedzīvotājus. Runa ir par, varētu teikt, izpostīto Smiltenes novada muzeju Mēru muižā,» ar šādiem vārdiem sākas Smiltenes brīvmākslinieku radošās apvienības Velgme vadītājas, fotogrāfes, dzejnieces Elīnas Kubuliņas-Vilnes vēstule laikraksta redakcijai.

E. Kubuliņa-Vilne stāsta, ka muzeju Smiltenes iedzīvotāji uzskata par dārgumu un nesaprot vietējās pašvaldības funkcionāru nostāju. Tas, kas notiekot ar muzeju, Smiltenē daudziem liekoties nesaprotams. Sāpot neziņa par to, ir vai nav pilnībā saglabāta leģendāro Smiltenes ārstu Jāņa un Ilzes Krūmalu privātā seno priekšmetu un vēstures liecību kolekcija, kas pirms astoņiem gadiem tika uzdāvināta Smiltenei un tās iedzīvotājiem, cerot, ka tas būs labs pamats novada muzejam.

Smiltenes iedzīvotāji ir sašutuši

E. Kubuliņa-Vilne vēsta, ka līdz 2015. gada decembrim Smiltenes novada muzeju ir vadījusi Zinaida Bērza. 2016. gada decembrī pašvaldība viņu no darba atbrīvoja un izsludināja jauna muzeja vadītāja meklēšanu. Pašvaldība muzeja vadītājas amatā iecēla smiltenieti Inu Rubeni.

«I. Rubene ir profesionāle kultūras nozarē, ar lielu pieredzi muzeju darbā, strādājusi Ates muzejā. Viņa aicināja novada iedzīvotājus uz publisku diskusiju par Smiltenes novada muzeja attīstību. Diskusijas gaitā Smiltenes iedzīvotāji pauda skumju atziņu, ka muzeja eksponāti nav sakārtoti un praktiski muzejā ir liels haoss,» klāsta E. Kubuliņa-Vilne.

I. Rubene darījusi visu, lai muzeju akreditētu. Jaunajai muzeja vadītājai radās jautājums - kur palikušas un kāpēc nav dokumentētas visas apmēram 4000 muzeja krājuma vienības. I. Rubene vērsusies novada pašvaldībā ar šo un citiem ar muzeja pastāvēšanu un attīstību saistītajiem jautājumiem. Viņa nolēmusi sākt pilnīgi visu muzejā atrodamo eksponātu uzskaiti no jauna. I. Rubenes aktivitātes trīs mēnešu garumā beigušās ar viņas atbrīvošanu no darba, nepaskaidrojot atlaišanas iemeslus.

Pašvaldībā saglabā vēsu prātu

Smiltenes novada domes Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone laikrakstam skaidro, ka muzejs ir pašvaldības veidota struktūrvienība. Zināmu laiku tā varot pastāvēt «vienkārši kā šāds veidojums», bet, protams, esot jāiet uz akreditāciju. «Uz to mēs arī ejam. Nav ne īsti ažiotāža, ne skrējiens, lai tikai būtu izdarīts,» uzsver P. Jansone. Viņa nepieļauj domu, ka muzejs netiks akreditēts, vienkārši esot jāsakārto dokumenti un muzeja krājums atbilstoši prasībām. Pēc P. Jansones domām, visa vaina ir tur, ka līdz šim nav izdevies atrast muzejam piemērotu vadītāju. I. Rubene muzeja vadītājas amatā esot nostrādājusi likumā paredzēto pārbaudes laiku - trīs mēnešus. Pašvaldība bijusi tiesīga pārtraukt darba attiecības ar viņu, ko arī izdarīja. P. Jansone saka, ka pašlaik muzejam nav vadītāja. Uz vietas darbojoties vēsturnieks, ar kuru pašvaldībai ir līgumattiecības. Viņam uzdots mēneša laikā sakārtot muzeja krājumu. Pēc tam, kad būšot redzams, kā viss norit, varēšot domāt par tālāko rīcību. «Ir jābūt ārkārtīgi lielai interesei un vēlmei,» P. Jansonei raksturo ideālu muzeja vadītāju. Viņai vairs negriboties būt pārsteidzīgai ar jaunu kadru pieņemšanu darbā, jo prakse rādot, ka dažs «ar savu ambīciju skrien, kaut ko ķer», bet «muzeja krājums stāv nesakārtots».

P. Jansone uzsver, ka muzejā laika gaitā ir saņemti dāvinājumi, kuri nav pienācīgi sakārtoti jeb dokumentēti. Līdz ar to tagad krājuma ziņā esot tāda «grābstīšanās pa gaisu». Tāpēc tagad, kā uzskata P. Jansone, beidzot esot pareizi jāpiefiksē un jāapraksta viss, kas atrodas muzejā. «Mums ir jāiziet no reālās situācijas,» viņa saka.

Smiltenē no profesionālā viedokļa trūkstot pieredzes un tradīciju muzeja izveidē, kas atbilstu Muzeju likumam, uzskata P. Jansone. Smiltenē muzejs turklāt atrodoties pielāgotās telpās Mēru muižā, kur līdz 2009. gadam atradās Birzuļu pamatskola (tagad ir slēgta). P. Jansone pauž, ka ar šo situāciju šobrīd ir jāsamierinās, lielāku investīciju muzejam nebūšot ne šogad, ne nākamgad.

Jautājumi paliek bez atbildes

No Smiltenes novada muzeja vadītājas amata atbrīvotā I. Rubene laikrakstam saka, ka emocionāli ir satriekta par notikušo un jūtas pazemota kā kultūras darba profesionāle. «Es pilnīgi nemaz nesaredzu, ka būtu bijusi pie kaut kā vainīga. Manī bija tikai ļoti liela vēlme strādāt, sakārtot muzeja krājumu, panākt, lai muzejs būtu sabiedrībai pieejams, lai tam būtu konkrēts darba laiks. Manī bija vēlme redzēt attīstības vīziju un pamazām virzīties pretī tās sasniegšanai,» viņa uzsver un piebilst, ka pameta iepriekšējo darbavietu Ates muzejā tikai tāpēc, ka Smiltenes novada pašvaldība piedāvāja vadīt Smiltenes muzeju. Par labu izvēlei bija fakts, ka I. Rubenes dzīvesvieta ir Smiltene.

«Man tika solīts atbalsts, lai tikai es strādāju. Es nezināju, ka Smiltenes novada muzeja krājums ir tādā stāvoklī. Muzejā ir ļoti vērtīgi eksponāti. Krājuma vienības burtiski mētājās telpās. Muzejs kā pašvaldības Kultūras pārvaldes struktūrvienība piecus gadus kopš izveidošanas brīža ir atradies absolūtā bezkontrolē,» saka I. Rubene.

Par 4000 muzeja krājuma vienībām, kas sākotnēji it kā esot bijušas, vispār vairs nevarējusi būt runa, jo tādam daudzumam eksponātu nebija iespējams sadzīt galus. I. Rubene atradusi dokumentu, ka 2015. gadā P. Jansone ar komisiju ir konstatējusi, ka muzejā ir mazliet vairāk par 2100 uzskaitītiem priekšmetiem, kā arī apmēram 700 neuzskaitīti priekšmeti. I. Rubene pašvaldībā vaicājusi pēc uzskaitīto priekšmetu saraksta, taču atbildi nav saņēmusi. Viņai nodotas 562 muzeja krājuma vienības, kuras ir fiksētas grāmatvedībā kā pamata krājums. Radušās pamatotas aizdomas, ka daļa muzeja krājuma, iespējams, ir izvazāta, kaut pierādījumu tam nav.

I. Rubene sapratusi, ka ir jāsāk ar situācijas skaidrošanu pašvaldībā, ar sabiedrības piesaistīšanu, uzzinot iedzīvotāju domas par to, kādu viņi vēlas savu novada muzeju, ko gaida no tā. Sabiedrības nostāju I. Rubene sapratusi ātri, taču komunikācija ar pašvaldības funkcionāriem un deputātiem nevedās. Skaidrā un tiešā valodā muzeja vadītāja atbildes uz saviem jautājumiem netika saņēmusi ne mutiski, ne rakstiski, kaut vērsās novada kultūras pārvaldē ar piecām oficiālām vēstulēm. Lai saprastu esošo situāciju, bija jāveido esības un krājuma komisija, jādomā par iespējām novietot krājumu atbilstošās telpās. I. Rubenei radās sajūta, ka viņas lietišķumu un konkrētību novada domē uztver «kā iešanu uz konfliktu», kaut runa bijusi tikai par profesionāli būtiskiem, stratēģiski svarīgiem jautājumiem.

Fakti par Smiltenes novada muzeju

• Muzejs ir dibināts 2011. gadā kā Smiltenes novada Kultūras pārvaldes struktūrvienība, tas atrodas Bilskas pagastā, vēsturiskajā Mēru muižā, kas ir pašvaldības īpašums. Muzejs nav akreditēts, un tā krājums piecu gadu laikā nesaprotami sarucis, kļūstot gandrīz četrreiz mazāks.

• No visa muzeja sākotnējā krājuma apmēram 3000 vienības ir bijušo Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcas ārstu Ilzes un Jāņa Krūmalu privātā kolekcija - seni medicīnas un sadzīves priekšmeti, dokumenti, grāmatas, rokdarbi, kas stāsta par paaudžu pēctecību. Muzeja eksponāti sākotnēji bija izvietoti slimnīcas telpās. Ārstu veikums 1991. gadā tika atzīmēts ar starptautisko Paula Stradiņa prēmiju. J. Krūmals (1936.-2004.) bija Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. I. Krūmala ir pelnītā atpūtā, un viņas dzīve tagad rit gan mājās Smiltenē, gan meitas ģimenē ASV. Tieši I. Krūmala bija tā, kas, aktīvās darba gaitas beidzot, nolēma kolekciju uzdāvināt Smiltenes pilsētai un tās iedzīvotājiem.

• 2008. gadā novadniece aktrise Zinaida Bērza bija izveidojusi Smiltenes muzeja fondu, kas līdz 2015. gada nogalei apsaimniekoja Krūmalu ģimenes savākto vēsturisko kolekciju un vēl citu Smiltenes iedzīvotāju dāvinātās vēstures liecības - tobrīd kopumā apmēram 4000 vienības. Sākotnēji muzejs atradās Smiltenes kultūras nama telpās, no 2011. gada - Mēru muižā. Z. Bērza vadīja muzeju līdz

2016. gada februārim, kad pašvaldība nolēma meklēt jaunu vadītāju un izvēlējās smiltenieti Inu Rubeni, kura tobrīd vadīja Ales dzirnavu muzeju. I. Rubene muzeju Smiltenē vadīja trīs mēnešus. Šobrīd muzejam oficiāla vadītāja nav.

Viedokļi

Smiltenes Latviešu biedrības vadītājs Ēvalds Apīnis:

- Domāju, ka tur ir par velti sataisīts tāds liels tracis. Troksnis ir liels. Kaut gan... kaut kas jau tur ir. Protams, muzejā katra krājuma vienība ir kaut kā vērta. Ilzes Krūmalas sakrātā kolekcija savulaik atradās Smiltenes slimnīcas poliklīnikā. Viņa bija savākusi daudz lietu, kurām varbūt tagad vairs nav tāda vērtība kā agrāk. Sekoja pārmaiņas, kolekcija tika pārvietota. Muzejs 2011. gadā tika organizēts no jauna.

Ilze Krūmala, kura dāvājusi Smiltenes novada muzejam savu lielapjoma privātkolekciju:

- Situācija ir ne visai glīta. Ir sajūta, ka muzejs Smiltenes novada pašvaldības darbiniekiem ir gandrīz vai apgrūtinājums. Tāda nesaprotama noraidoša attieksme. Pie vadības ir cilvēki, kuriem par kultūru, par vēsturi ir maz intereses. Ļoti žēl, ka muzejs atrodas tik tālu no Smiltenes centra. Tāpēc cilvēki tur neiet. Ir sajūta, ka sabiedrība gandrīz jau ir azmirsusi par muzeju. Es pati savas kolekcijas vienības uzskaitījusi nebiju. Zinaida Bērza - ļoti patīkams cilvēks, kas pārņēma kolekciju, bija sākusi uzskaitīšanu. Redzēju viņai klades ar pierakstiem. Kā tas viss beidzās, nezinu. It kā tagad atklājies, ka uzskaitījuma neesot. Vajadzētu veikt inventarizāciju, lai nepazūd tas, kas vēl ir. Dzirdēju, ka citi dāvinātāji nāk un muzejā atprasa atpakaļ dāvinātās mantas.