Nedaudz vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto atbalsta izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisijas pieprasīšanu, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) mājaslapā veiktā aptauja par to, kādu arodbiedrības protesta akciju atbalsta saistībā ar sadarbības memoranda nepildīšanu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) puses.
Aptauja atklāj, ka 90% no arodbiedrības mājaslapas aptaujas 222 respondentiem kopumā atbalsta LIZDA protesta aktivitātes, no kurām aktuālākā ir Ķīļa demisijas pieprasīšana.
Tikmēr 29% ir gatavi iesaistīties vērienīgā streikā, bet 6% respondentu pauduši gatavību piedalīties piketā vai demonstrācijā. 3% aptaujāto atbalsta protesta vēstuļu akcijas rīkošanu. Savukārt protestus neatbalsta 10% respondentu.
Jau ziņots, ka marta beigās LIZDA padome nolēma vēl neprasīt Ķīļa demisiju, taču ministrijai līdz nākamajai tikšanās reizei 8.maijā būs jāsagatavo konkrētas atbildes par sadarbības memoranda izpildes gaitu. Tad arī LIZDA plāno atkārtoti izskatīt jautājumu par ministra demisijas pieprasīšanu un nozares darbinieku protesta akcijām.
LIZDA no IZM vēlējās iegūt argumentētas atbildes uz jautājumiem par pedagogu motivācijas programmu, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu no valsts budžeta, augstākās izglītības un zinātnes memorandu, plānoto valsts finansējuma apjomu pārejai uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu un starpnozaru programmai mazo skolu saglabāšanai. Arodbiedrība uzskata, ka tajās trūka konkrētības, tādēļ uzdeva sagatavot konkrētas atbildes par sadarbības memoranda mērķu sasniegšanai paveikto un jaunajām politikas iniciatīvām.
Ministrija gan apliecināja, ka notiek darbs pie sadarbības memorandā noteiktā izpildes. Pedagogos gan raisīja neizpratni tas, ka ministrija neprasa papildu finansējumu, un ar zināmu sarkasmu uzņēma ministrijas pārstāvju sniegtās atbildes, ka finansējums tiks prasīts caur politikas iniciatīvām. Ministrija kā vienu no veidiem algas paaugstināšanā akcentēja pedagogu 40 stundu darba nedēļas ieviešanu, kas ir principiāli jauna pieeja pedagogu darba samaksai.
IZM tikšanās laikā arī atgādināja, ka pērn augustā budžeta bāzes izdevumiem IZM panāca papildu finansējuma piešķiršanu 2013.gadā - 6 505 393 latu, 2014.gadā -14 404 463 latu, 2015.gadā - 14 404 463 latu apjomā, kas ir nepieciešami, lai īstenotu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu, vadītāju un vadītāju vietnieku zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu par 10% un diferencētu pedagogu atalgojuma ieviešanu, sasaistot to ar pedagogu profesionālās darbības kvalitāti, kā to paredz Sadarbības memorands. Savukārt šā gada 5.martā valdība atbalstīja IZM prasību palielināt bāzes izdevumus 2014.-2016.gadam par 501 900 latiem ik gadu, ņemot vērā prognozēto piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skaita palielinājumu turpmākajos gados.
Tāpat vēstīts, ka arodbiedrības padome vēlējās uzklausīt ministra viedokli par IZM apņemšanos nepieprasīt papildu valsts finansējumu sadarbības memorandā paredzēto reformu īstenošanai un pedagogu darba samaksas bāzes izdevumiem 2014.-2016.gadam, ko apliecinot LIZDA rīcībā nonākusī Ķīļa parakstītā vēstule finanšu ministram Andrim Vilkam (V).
Kā norādīja ministrijā, minētajā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) ir runa par budžeta bāzes izdevumiem, taču budžeta maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu veido bāzes izdevumi un valsts pamatbudžeta attīstības izdevumi, kur iekļautas jaunās politikas iniciatīvas. Ministrija kopā ar sociālajiem partneriem strādā pie pedagogu motivācijas programmas izstrādes, kuras īstenošanai nepieciešamie līdzekļi ir attīstības jeb jauno politikas iniciatīvu, nevis bāzes izdevumi. Jauno politikas iniciatīvu izdevumu pieprasījumus ministrijām jāiesniedz FM un Pārresoru koordinācijas centrā līdz 3.jūnijam, ko ministrija arī plāno darīt.
IZM aprēķinājusi, ka pedagogu motivācijas programmas īstenošanai no 2014.gada līdz 2016.gadam papildus nepieciešamais finansējums ir 10 līdz 12 miljoni latu gadā.