Maizītis savu izvirzīšanu augstajam amatam uztver kā pietiekami smagu pienākumu

Satversmes aizsardzības biroja direktora (SAB) amata kandidāts un bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis savu izvirzīšanu augstajam amatam uztver kā smagu pienākumu, taču viņš neprognozē, vai izdosies panākt atbalstu parlamentā.

"Es tiku uzrunāts (no prezidenta puses), es piekritu un uztveru to kā pienākumu, pietiekami smagu pienākumu. Mana virzīšana ir tikai priekšlikums, un vēl ir sarežģīts ceļš ejams. Noteikti man būs tikšanās ar deputātiem, un es esmu gatavs runāt par to, ko un kā veikt šajā dienestā. Par to man ir savs redzējums," uzsvēra Maizītis.

Ņemot vērā, ka Saeima savulaik jau neapstiprināja viņu ģenerālprokurora amatā uz vēl vienu termiņu, Maizītim ir grūti prognozēt, kā iznāks šoreiz.

Ja Maizītis nokļūs SAB direktora krēslā, tad viņa lēmumi būs samēroti ar iepriekšējo darba pieredzi un pārdomāti. "Ja es sākšu pildīt šādus darba pienākumus, tad tas nenozīmē, ka nākamajā dienā viss tiks izmainīts. Vispirms tie būs samēroti ar iepriekšējo darba pieredzi, situācija iepazīta un pēc tam tiks izdomāts, kā rīkoties tālāk," norādīja bijušais ģenerālprokurors.

Par savu vīziju SAB darbībai Maizītis šobrīd nevēlas publiski runāt. "Tas ir specdienests, un publiski nekad par nevienu specdienestu aktivitātēm un vīzijām netiek runāts. Man ir atsevišķas lietas, piemēram, saistībā ar to kā nedaudz precīzāk izskaidrot tām personām, kurām atteiktas pielaides valsts noslēpumam," uzsvēra Maizītis.

Likumā paredzēts, ka viens no SAB uzdevumiem ir izsniegt personām, tostarp Saeimas deputātiem, speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu. SAB direktora lēmumu par atteikumu izsniegt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums nav pārsūdzams.

Maizītis arī atzina, ka desmit gadu laikā, strādājot par ģenerālprokuroru, viņam bijusi veiksmīga sadarbība ar SAB un Kažociņa ieguldījumu biroja attīstībā viņš ļoti augsti vērtējot.