Arī pēc no Latvijas ievēlētās Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas (PCTVL) iniciatīvas tapis rakstiskas EP deklarācijas projekts par sociālo aizsardzību laikā, kad valstu valdības mēģina pārvarēt ekonomikas un finanšu krīzi.
Minētais deklarācijas projekts parakstīšanai tika atvērts jau oktobrī. Ja to trīs mēnešu laikā parakstīts vairāk nekā puse eiroparlamentāriešu, deklarācija stāsies spēkā, informēja Ždanoka.
Deklarācijā teikts, ka dalībvalstis, cīnoties pret ekonomikas krīzi, tiek aicinātas īstenot pienācīgu sociālo tiesību aizsardzību, proti, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai jebkāda veida finansiālās palīdzības un pārējo stabilizācijas instrumentu neatņemama daļa būtu ar sociālo situāciju saistīti nosacījumi.
Pagājušajā nedēļā parlamentā arī notika debates par šo jautājumu, proti, Ždanoka kopā ar citiem deputātiem bija uzdevusi Eiropas Komisijai jautājumus par vidēja termiņa finanšu palīdzību dalībvalstu maksājumu bilancēm un sociālo nosacītību.
Eiroparlamentārieši komisijai jautāja, vai tā ir ieviesusi kādus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar finanšu palīdzību tiek atbalstītas tādas darbības, kuras ir sociāli līdzsvarotas un kurās ir ņemts vērā ES sociālās aizsardzības un integrācijas process.
Debatēs piedalījās arī Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunijs, kurš norādīja, ka tās problēmas, kuru dēļ Latvijai, Ungārijai un Rumānijai nācies lūgt starptautisko aizdevumu, nav izraisījusi Eiropas Savienība, bet gan finanšu un ekonomikas krīze. Krīzi, pēc komisāra teiktā, gan padziļinājusi valstīs realizētās ekonomikas politikas.
Almunija teica, ka finanšu līdzekļi netiek aizdoti bez nosacījumiem, tostarp, valstu valdībām tiek izteikts brīdinājums neieviest pasākumus, kas varētu skart pašus nabadzīgākos un neaizsargātos sabiedrības locekļus.
Lai arī komisārs norādīja, ka tieši šo valstu valdības un parlamenti ir atbildīgi par lēmumu pieņemšanu, viņš arī sacīja, ka komisija var atgādināt, ka minēto valstu valdības un parlamenti ir atbildīgi par to, ka noveduši savas valstis līdz tāda mēroga krīzei, kuru citas blokā tādā pakāpē nepiedzīvo, kā arī atgādināt par mēriem, kurus minēto valstu vadītājiem nav tiesības izmantot krīzes situācijā.
Vismaz pieci EP deputāti var iesniegt rakstisku deklarācijas tekstu parakstīšanai pārējiem deputātiem. Ja deklarāciju ir parakstījis parlamenta deputātu vairākums, parlamenta priekšsēdētājs par to informē plenārsēdē.
Sesijas beigās šo deklarāciju, norādot parakstītāju vārdus, nodod deklarācijā minētajām iestādēm - šajā gadījumā Eiropadomei, komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Ja rakstiska deklarācija ir bijusi reģistrā vairāk nekā trīs mēnešus un to nav parakstījuši vismaz puse parlamenta deputātu, tā zaudē spēku.