Deputāte Paegle apšauba Krievijas piedāvāto jauno Eiropas drošības arhitektūru

NATO Parlamentārās Asamblejas (PA) Latvijas delegācijas vadītāja Vaira Paegle, uzstājoties debatēs Asamblejas rudens sesijā, kas no 13. līdz 17.novembrim norisinās Lielbritānijas pilsētā Edinburgā, pauda šaubas par Krievijas piedāvāto jauno Eiropas drošības arhitektūru, informēja Saeimas Preses dienestā.

"Kā Krievijas vēlme veidot jaunu pacifistisku Eiropas drošības iniciatīvu sader ar Krievijas Valsts domes deputāta Vladimira Žirinovska paziņojumiem par krievu tautības iedzīvotāju apdzīvoto Baltijas reģionu pievienošanu Krievijai? Kā tas saskan ar nesen pie Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām notikušajām plašajām Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām, kā arī ar Krievijas Valsts domes pieņemto lēmumu par militāra spēka lietošanas iespēju, aizstāvot savus pilsoņus ārzemēs?" debatēs vaicāja Latvijas delegācijas vadītāja Paegle.

NATO PA delegāti vienojās par nepieciešamību turpināt NATO un Krievijas dialogu. Krievija un Ziemeļatlantijas līguma alianses dalībvalstis ir savstarpēji saistītas – gan ekonomiski, gan politiski, atzina parlamentārieši.

NATO PA rudens sesijā Edinburgā tiek pārrunāts plašs jautājumu loks. Bez NATO un Krievijas attiecībām parlamentāriešu dienaskārtībā ir arī jaunā NATO stratēģiskā koncepcija, iespējamā alianses stratēģijas maiņa Afganistānā, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jautājums, kiberdrošības problēmas, kā arī citi jautājumi.

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu parlamentāriešu sanāksmē Edinburgā piedalās arī Latvijas delegācijas pastāvīgie pārstāvji Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) un Visvaldis Lācis.

NATO PA sesijas notiek divas reizes gadā - pavasarī un rudenī. Latvija ir viena no pēdējām dalībvalstīm, kurā sesija vēl nav rīkota. Lietuva organizēja NATO PA sesiju jau 2001.gadā, bet Igaunija to darīs 2012.gadā.

NATO PA ir 1955.gadā dibināta konsultatīva starpparlamentāra organizācija, kas apvieno 28 Ziemeļatlantijas alianses līguma organizācijas valstu parlamentāriešus. Asamblejas darbā piedalās arī delegāti no NATO asociētajām valstīm, Eiropas Parlamenta pārstāvji, kā arī parlamentārie novērotāji no vairākām ārpus NATO esošām valstīm.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais