Pārlieku liela pašvaldību ieņēmumu krituma gadījumā valdība lems par papildus finansējuma novirzīšanu, paredz šodien premjera Valda Dombrovska (JL) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) tikšanās laikā panāktās vienošanās.
Kā žurnālistiem sacīja Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), tā paredz, ka situācijās, ja pašvaldībai būs nopietnas problēmas ar ieņēmumu kritumu, tiks lemts par atbalsta pasākumiem.
Rāviņš atzina, ka patlaban «pašvaldību ieņēmumu līkne ir ar krītošu tendenci» un joprojām ir diezgan sarežģīti prognozēt turpmāko situācijas attīstību.
Kā piemēri tiek minētas Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības, kurās situācija jau tagad esot ļoti smaga.
LLPA apkopotā informācija liecina, ka līdz 1.oktobrim faktiskā nodokļu izpilde lielo pilsētu pamatbudžetā atpaliek par vidēji 21,4%, Jūrmalā ieņēmumi samazinājušies par 25%, bet Rēzeknē un Ventspilī faktiskie ieņēmumi samazinājušies par vairāk nekā 30% no plānotā. Ieņēmumu krituma dinamika ļauj secināt, ka finanšu ministrijas prognozes uz 2010.gadu neatbilst reālajai situācijai pilsētās. Papildus tam pilsētas ir aprēķinājušas, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdale par labu valstij nesīs lielajām pilsētām vēl vismaz 13,5 miljonu latu zaudējumus.
«Tieši lielās pilsētas, kur dzīvo vairāk nekā puse visu Latvijas iedzīvotāju, šoziem jutīs vislielāko sociālo spriedzi. Statistika liecina, ka jau tagad aptuveni 70 000 Latvijas iedzīvotāju ir beidzies bezdarbnieku pabalsta izmaksas termiņš un bezdarbnieku skaits arvien pieaug. Šie cilvēki ir pilnībā atkarīgi no pašvaldību sniegtā atbalsta. Mūsu aprēķini viennozīmīgi liecina, ka nodokļu ieņēmumi pilsētās turpinās sarukt. Valdībai ir jāsaprot, ka LR Finanšu ministrijas prognozes par pašvaldību ieņēmumiem neatbilst reālajai situācijai,» sacījis LLPA prezidents Rāviņš.
Sarunas laikā LLPA arī aicināja Dombrovski steidzami rast risinājumu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu priekšfinansēšanai, kas ļautu Latvijai līdz 2013.gadam apgūt visam apguves periodam paredzētos 4,5 miljardus eiro. No 2007.gada līdz šā gada oktobrim dažādu administratīvo šķēršļu un avansa maksājumu trūkuma dēļ finansējums ir apgūts vien 6,4% apmērā.
«Eiropas Savienības fondu līdzekļi 4,5 miljonu eiro apmērā ir vienīgais Latvijai pieejamais finansējums, kas nav aizdevums. Tā kā Eiropas Savienības piešķirtie 450 miljoni eiro, kas bija paredzēti projektu priekšfinansēšanai, netika izmantoti paredzētajam mērķim, LLPA ir iesniegusi vairākus priekšlikumus situācija risināšanai. Mēs uzskatām, ka valdībai ir steidzami jārod veids, kā sniegt avansus projektu realizētājiem, lai Latvijas uzņēmēji, pašvaldības un institūcijas varētu iepludināt šos līdzekļus Latvijas ekonomikā, tā radot darba vietas un papildu nodokļu ieņēmumus,» sacījis Rāviņš.
Savukārt Dombrovskis norādīja, ka tiks saglabāta iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporcija 80% un 20% starp pašvaldībām un valsti.
Premjers apliecināja, ka patlaban notiekot virzība uz ar nodokļiem neapliekamā minimuma turpmāku nesamazināšanu, vienlaikus veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielināšanu līdz 25%. Šajā gadījumā pieaugtu arī pašvaldību ieņēmumi, akcentēja Dombrovskis.
Finanšu ministrija arī patlaban strādājot pie iespējas palielināt to maksimāli pieejamo finansējuma daļu, ko pēc direktīvas prasībām dalībvalstij ir iespējams piesaistīt no ES. Papildus finansējums varētu tikt piesaistīt arī pašvaldību realizētajos infrastruktūras projektos.
Tikšanās laikā premjers informējis, ka valdība nodrošinās garantētā minimālā ienākuma (GMI) izmaksas iedzīvotājiem laika periodā no 1.oktobra, kā iepriekš solīts.
Šobrīd process nedaudz aizkavējies sakarā ar likuma grozījumu izsludināšanas datumu un spēkā stāšanos. Taču tiek solīts, ka jau 25.novembrī Labklājības ministrija ieskaitīs finansējumu visām tām pašvaldībām, kuras to pieprasījušas.
Lai nodrošinātu valsts atbalstu pašvaldībām GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai, sagatavoti un 29.oktobrī pieņemti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas gan nav stājušies spēkā, kā arī 3.novembrī pieņemti "Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksām". 12.novembrī sagatavota metodiskā informācija un izsūtīta visām pašvaldībām un sociālajiem dienestiem, kā sagatavot pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu saņemšanai.
Viens no galvenajiem jautājumiem, kas interesējis pašvaldību vadītājus, skar dzīvokļu pabalstu līdzfinansējumu no valsts budžeta trūcīgajiem un maznodrošinātajiem.
Sarunas gaitā Ministru prezidents solījis, ka valsts pildīs savu apņemšanos līdzfinansēt 20% un ka šai apkures sezonai līdzekļu pietiks. Par dzīvokļu pabalstu piešķiršanu lemj pašvaldības, un tas pienākas par trūcīgām atzītām personām, kuras šādu statusu iegūst saskaņā ar noteikumiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.
Normatīvajā aktā teikts, ka ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī.
Savukārt maznodrošinātas personas statusu nosaka katra pašvaldība individuāli. Saskaņā ar likuma «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» un likuma «Par dzīvojamo telpu īri» pantiem par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets.
Dombrovskis informēja, ka valdība ir uzrunājusi Eiropas Komisiju (EK) jautājumos, kas skar no ES fondiem finansētos pašvaldību projektus ar lūgumu atļaut samazināt līdzfinansējuma apjomu un maksimāli palielināt atbalsta intensitāti, nepārkāpjot ES direktīvu pieļāvumu. Šobrīd ir reāla iespēja šādu vienošanos panākt, kas pašvaldību jomā attiektos uz ūdenssaimniecības rekonstrukcijas un vides projektiem.
Tikšanās noslēgumā valdības vadītājs solījis, ka budžeta 2.lasījumā valdība centīsies rast atbalstu lielo pilsētu pašvaldību lūgumam par invalīdu pārvadājumu izdevumu segšanu, kas šobrīd pilsētu robežās tiek apmaksāti tikai no pašvaldību budžetiem.