Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) neizslēdz iespēju "referendumu jautājumā" piekrist Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes (V) izteiktajam kompromisam par nepieciešamību tautas nobalsošanas iniciatoriem savākt 75 000 parakstu, norāda VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars.
Viņš uzsvēra, ka nacionālās apvienības Saeimas frakcija vispirms vēlas "referendumu jautājumu" pārrunāt ar Čepāni un pārējiem iniciatoriem idejai par parakstu sliekšņa celšanu attiecībā uz tautas nobalsošanas rosinātāju pienākumiem. Deputāti to vēlas pārrunāt kontekstā ar politiskā spēka iepriekš paustajiem priekšlikumiem nepieļaut pretvalstisku referendumu norisi.
"Joprojām uzskatām, ka negrozāmie panti kopā ar aizliegumu referendumu rosināt par pilsoņu loka paplašināšanu būtu bijis pareizākais risinājums," uzsvēra Dzintars, kurš gan stipri apšaubīja iespēju vispār atteikties no parakstu sliekšņa celšanas attiecībā uz referendumu iniciatoriem, jo tos vēstulē Saeimai atbalsta arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Līdz ar to parlamentam varētu nebūt juridiskas tiesības par to lemt laikā, kad likumprojekts ir atdots otrreizējai izskatīšanai.
VL-TB/LNNK uzskata, ka pārejas periodā līdz 2015.gadam prasība savākt 50 000 parakstu ir pārāk liela un runai vajadzētu būt par 30 000 parakstu. Politiskais spēks gan ir gatavs uz kompromisiem šajā jautājumā. Nacionālā apvienība vēlas gūt pārliecību, ka bāriņtiesās parakstīties būs iespējams bez maksas, kā arī pieļauj iespēju diskusijai par elektroniskās parakstīšanās ieviešanu pirms 2015.gada, skaidroja Dzintars.
Sarunas laiks ar Čepāni ir atkarīgs arī no Juridiskās komisijas priekšsēdētājas, taču tā varētu notikt augustā, piebilda deputāts.
Kā ziņots, lai panāktu kompromisu saistībā ar tautas nobalsošanas rosināšanas kārtības maiņu, referendumu iniciatoriem varētu likt no 2015.gada pašiem savākt apmēram 75 000, nevis 150 000 parakstu, 6.augustā Latvijas Radio sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja.
Čepāne skaidroja, ka atlikušos 75 000 parakstu, lai tiktu savākti Satversmē noteiktie 1/10 jeb apmēram 150 000 vēlētāju apliecinājumu, turpinātu vākt valsts. Viņa uzsvēra, ka pauž savu personīgo viedokli.
Kā ziņots, prezidents ir nolēmis vēl vienu reizi atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus tautas nobalsošanas ierosināšanas likumā, kas paredz būtiski apgrūtināt pašreizējo referendumu ierosināšanas kārtību.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, izvērtējot Saeimas iepriekš veiktos labojumus un pieņemtos likuma grozījumus, prezidents vērsa uzmanību uz to, ka viņa iepriekšējā lēmumā par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai ietvertās norādes ir tikušas ņemtas vērā. Prezidents šādu lēmumu pieņēma, jo bija saņēmis 38 Saeimas deputātu parakstus, prasot apturēt likuma izsludināšanu, kas draudēja ar referenduma rīkošanu par šīm likuma izmaiņām.