Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas deputāti atkal aicina Valsts prezidentu Andri Bērziņu neizsludināt grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" un atdot tos atkārtotai caurlūkošanai Saeimā, jo parlaments šoreiz vēl vairāk ierobežojis pilsoņu iespējas ietekmēt politiskos procesus valstī.
Kā ziņots, Bērziņš jau vienreiz atdeva likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
"Otrreizējās caurlūkošanas gaitā Saeimas pieņemtie grozījumi ne tikai būtiski samazina pilsoņu iespējas ietekmēt valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanu, bet arī no šī gada 1.septembra sarežģī pilsoņu tiesības iniciēt referendumus," frakcijas lēmumu pamatoja SC deputāts Andrejs Elksniņš.
SC atgādina, ka likuma pirmā redakcija paredzēja, ka līdz 2015.gadam darbosies iepriekšējā referendumu ierosināšanas kārtība. Pirmajā posmā bija jāsavāc 10 000 pilsoņu parakstu, un, ja tas izdevās, tad Centrālā vēlēšanu komisija organizēja otro referenduma ierosināšanas posmu, kura gaitā bija jāsavāc 10% jeb aptuveni 150 000 pilsoņu parakstu. Ja šādu atbalstu likumprojektam izdevās gūt, tad tika organizēts referendums.
"Grozījumi, kas tika pieņemti Saeimā 26.jūlijā, paredz, ka jau šī gada rudenī pirmajā posmā ir jāsavāc 50 000 parakstu. Savākt tik daudz parakstu var tikai organizācijas, kuras atbalsta liels turīgu pilsoņu skaits, kuri var uzņemties segt visus izdevumus, kas saistīti ar referenduma sasaukšanu, tostarp - notāra pakalpojumu apmaksu," skaidroja Elksniņš.
Tajā pašā laikā valdošā koalīcija atstāja nemainīgu likuma normu, kas vēl vairāk sarežģī referenduma ierosināšanas procesu - no 2015.gada referenduma organizēšana notiks vienā posmā, kura laikā būs jāsavāc 150 000 pilsoņu parakstu, uzsver SC.
"Tā saucamā tiesiskuma koalīcija izmantoja to, ka Latvijas prezidents atgrieza likumu Saeimā otrreizējai caurlūkošanai, un realizēja savu plānu - atņēma tautai tiesības jau no šī gada ietekmēt valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanu. Tāpēc mēs vēršamies pie Valsts prezidenta Bērziņa ar lūgumu vēlreiz atgriezt likumu atkārtotai caurlūkošanai Saeimā. Pieņemtā likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" redakcija iznīcina tiešās demokrātijas instrumentus Latvijā. Tā koalīcija demonstrē neierobežotu visatļautību un ignorē tautas viedokli. Mēs aicinām Valsts prezidentu parādīt politisko gribu un pieņemt valstsvīra cienīgu lēmumu," uzskata deputāts.
Jau vēstīts, ka SC deputāti ir gatavi parakstīties par referenduma rīkošanu saistībā ar tautas nobalsošanas kārtības maiņu, ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nāks ar visu 13 deputātu parakstītu ideju par referenduma rosināšanu, aģentūrai LETA šodien sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.
Viņš norādīja, ka šādā gadījumā SC nodrošinās pārējos parakstus, lai atbilstoši Satversmei kopā būtu savākti vismaz 1/3 jeb 34 deputātu paraksti, lai rosinātu parakstu vākšanu par tautas nobalsošanu.
Savukārt ZZS deputāte Dana Reizniece-Ozola žurnālistiem sacīja, ka gaida prezidenta aicinājumu ar viņiem tikties, ņemot vērā politiskā spēka izteikto lūgumu. Šobrīd ir iespējami dažādi scenāriji - vai nu lūgt prezidentu likumprojektu atkal atdod otrreizējai izskatīšanai, vai vākt 34 deputātu parakstus par tautas nobalsošanas rosināšanu, vai arī gaidīt, kad likums tiek izsludināts, un domāt par iespēju referendumu rosināt pēc tam.
Viņa norādīja, ka būs jārunā ar opozīcijā esošo SC, kā rīkoties, ja prezidents nolems izsludināt pieņemtos grozījumus. Pašlaik ZZS nolēmusi nogaidīt, lai vispirms uzzinātu Bērziņa viedokli.
Jau ziņots, ka Saeima šodien pieņēma likuma grozījumus, kas noteiks, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Līdz tam tiks noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas pirmajam posmam par izmaiņām Satversmē vai likumos. Pārejas periodā Saeimas atsaukšanas rosināšanai parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu.
Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija.