Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija šodien vienojās, kad bērniem, kuriem viens vecāks ir Latvijas pilsonis, pienākas Latvijas pilsonība. Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bērns būs Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, paredz šodien apakškomisijā atbalstītie grozījumi.
Bērnam, kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs ārzemnieks vai nepilsonis, un kuram ir arī citas valsts pilsonība un kurš vēlas saglabāt citas valsts pilsonību, līdz 25 gadu vecumam būs jāiesniedz iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības.
Nosacījums par atteikšanos no Latvijas pilsonības neattieksies uz personu, kurai saskaņā ar likumu būs tiesības uz dubultpilsonību, vai kura būs saņēmusi Ministru kabineta (MK) atļauju saglabāt Latvijas pilsonību.
Bērnam, kurš līdz pilngadības sasniegšanai būs ieguvis tādas valsts pilsonību, kura nebūs starp "izņēmuma" valstīm, un vēlēsies paturēt šo pilsonību, līdz 25 gadu vecumam jāiesniedz iesniegums par attiekšanos no Latvijas pilsonības. Viņš gan varēs saņemt MK atļauju par Latvijas pilsonības saglabāšanu.
Pie "izņēmuma" valstīm, kuras pilsonību bērns varēs paturēt, saglabājot Latvijas pilsonību, piederēs Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstis, kā arī valstis, ar kurām Latvija būs noslēgusi starptautisko līgumu par dubultpilsonības atzīšanu.
Šodien apakškomisijā tās priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (V) aktualizēja jautājumu par citu likumprojektā atbalstīto redakciju. Saskaņā ar to varētu būt iespējams apiet specifiskus Latvijas pilsonības iegūšanas nosacījumus.
Viena atbalstītā norma paredz, ka Latvijas pilsoņi ir tie latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīves vieta nav Latvijā, un kuri Latvijā apliecinājuši gan saikni ar Latviju, gan latviešu valodas prasmi. Taču cita atbalstītā norma paredz, ka Latvijas pilsoņi ir tie latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīves vieta ir Latvijā.
Līdz ar to, tie latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīves vieta nav Latvijā, var mēģināt sev tādu izveidot, tādā veidā izvairoties no nepieciešamības izpildīt prasības, kuras attiecas uz saiknes apliecināšanu ar Latviju un latviešu valodas prasmi.
Koalīcijas deputāti vērtēs, kādu risinājumu šajā jautājumā rast turpmākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā.
11.Saeima pērn 10.novembrī nolēma turpināt strādāt pie grozījumiem pilsonības likumā. Likuma grozījumu sagatavošanai par to virzību atbildīgā Juridiskā komisija ir izveidojusi īpašu pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju.
Apakškomisija pašlaik strādā pie Pilsonības likuma grozījumu sagatavošanas otrajam lasījumam.