SC rosinās, ka referendumu ierosināšanai pirmajā posmā jāsavāc 15 000 parakstu

Politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) referendumu ierosināšanai piedāvā saglabāt divpakāpju parakstu vākšanas sistēmu, bet atšķirībā no pašreiz spēkā esošās kārtības piedāvā, ka pirmajā posmā būtu jāsavāc 15 000 vēlētāju paraksti.

Kā aģentūru LETA informēja SC frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins, līdz šim SC referenduma ierosināšanai piedāvāja saglabāt 10 000 parakstu, taču Saeimas kārtības rullis neparedz vairākas reizes pēc kārtas iesniegt vienādus priekšlikumus, tāpēc esot izlemts rosināt pirmajā posmā savākt 1% jeb 15 000 vēlētāju parakstu.

Tāpat SC rosinās sasaistīt šo likumprojektu ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektu, pie kura patlaban strādā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tas esot nepieciešams, lai normas abos likumprojektos saskanētu un naudas plūsma, kas tērēta aģitācijai, būtu atklāta, uzsvēra Agešins.

Savus priekšlikumus grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" SC plāno iesniegt pirmdien.

Kā ziņots, Saeimas deputāti 5.jūlijā nodeva izskatīšanai komisijās Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdotos likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" grozījumus, kas paredz stingrākus ierobežojumus referendumu ierosināšanai.

Saeima par likuma grozījumiem trešajā, galīgajā, lasījumā varētu lemt 26.jūlijā. Paredzēts, ka Saeimas Juridiskā komisija kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu rosinās noteikt 16.jūliju, bet 18.jūlijā šis jautājums varētu tikt sākts skatīt komisijas sēdē.

Jau ziņots, ka 21.jūnijā Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredzēja, ka referenduma iniciatoriem no 2015.gada pašiem būs jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 000 parakstu.

Patlaban referenduma ierosināšanai ir jāsavāc tikai notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas CVK.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.