Iezīmējas Ēlertes loma partiju apvienošanā

 
©Oļesja Sokolova, f64

Tikai pieliekot lielas pūles, Neatkarīgajai izdevās noskaidrot, aptuveni kāda loma partiju Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai apvienības veidošanā ir bijušajai Sorosa fonda Latvija (SFL) valdes priekšsēdētājai Sarmītei Ēlertei.

Kā zināms, S. Ēlerte ir publiski paziņojusi, ka piedalīsies triju partiju apvienošanā, lai gan viņa pati nav nevienas partijas biedre. Sarunās ar ļoti daudziem avotiem Neatkarīgajai izdevās noskaidrot, ka S. Ēlertes ieguldījums partiju apvienošanā pagaidām ir netiešs, bet, tuvojoties vēlēšanām, viņa varētu uzņemties organizēt priekšvēlēšanu aģitācijas būtiskāko sastāvdaļu – partiju apvienības atbalstītāju mobilizēšanu darbam ar sabiedrību.

Grib atkārtot vēsturi

Pagaidām S. Ēlerte kopā ar savām uzticības personām organizē un angažē ar partijām tieši nesaistītus cilvēkus triju partiju kadru instruktāžai un politiskās apvienības popularizēšanai. Bet, kā noskaidrojās sarunās ar šīs politikas virtuves zinātājiem, jau nākamgad S. Ēlerte varētu mēģināt organizēt ārpus partijām stāvošu ļaužu un organizāciju kopu, kas, visdrīzāk, tiktu nosaukta par tautas kustību jeb pat Tautas fronti 2. Tās uzdevums būtu nākamā gada 4. maijā, Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20. gadadienā, vai pirms tam pieteikt sevi sabiedrībai un aicināt Saeimas vēlēšanās balsot par triju partiju apvienību. Kopa formāli nebūtu saistīta ne ar vienu no partijām, kas ļautu neierobežoti izvērst priekšvēlēšanu kampaņu un saņemt finansējumu no juridiskām personām un ārzemēm, t. i., nodarboties ar to, kas liegts politiskām partijām.

Meierovica sarunas

Darbs pagaidām notiekot divos līmeņos. Pirmkārt, S. Ēlerte atlasa personas, kurām jākļūst par autoritātēm ieplānotajai personu un organizāciju kopai; otrkārt, S. Ēlerte strādā ar triju partiju vadības pārstāvjiem, kuri regulāri tiek aicināti uz tā dēvētajām Meierovica sarunām. Pēc Neatkarīgās aptaujāto cilvēku stāstītā, sarunas notiek S. Ēlertes dzīvoklī Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, no kurienes acīmredzot cēlies sarunu nosaukums. Nav brīnums, ka daudzi no politiķu instruktāžai angažētajiem ir cieši saistīti ar miljardiera Džordža Sorosa finansētajām organizācijām. Piemēram, Meierovica sarunās triju partiju vadītāji uzklausot Sorosa finansēto organizāciju Providus un Delna amatpersonas Lolitas Čigānes, Delnas amatpersonas Lottes Tīsenkopfas, ilggadējā SFL valdes locekļa Edvarda Kušnera un citu padomus. Meierovica sarunu klausītāji apgalvo, ka šis process veltīts nākamās apvienības vadītāju kompetences un redzesloka paplašināšanai. Uzaicinātie lektori viņiem skaidrojot dažādas dzīves jomas un iesakot labākos risinājumus. Ne visi aptaujātie labprāt stāstīja par šīm sarunām, iesakot izvaicāt pašu S. Ēlerti.

Neatkarīgā sazinājās ar S. Ēlerti, kura patlaban atrodas ārzemēs. Viņa Latvijā atgriezīšoties tikai 12. novembrī un tad par notiekošo procesu būšot gatava sniegt sīkāku informāciju.

Mandātu nevajag

Zīmīgi, ka visu triju partiju pārstāvji Neatkarīgajai noliedza, ka S. Ēlertei būtu izsniegts kāds mandāts vai pilnvaras sarunu vešanai, cilvēku uzrunāšanai un apvienošanas procesa stimulēšanai.

Runājot par S. Ēlertes lomu partiju apvienošanā un līderu izglītošanā, Sabiedrības citai politikai vadītājs Aigars Štokenbergs apgalvoja, ka pirmās idejas par partiju apvienošanos radušās šā gada vasarā. Tiekoties ar S. Ēlerti, A. Štokenbergs vaicājis, vai viņa vēlas dibināt jaunu partiju. Sarunu gaitā izkristalizējies, ka lietderīgāk ir veidot apvienību no esošām partijām, nevis tērēt spēkus jau tā krietnās Latvijas partiju saimes vairošanai. Jaunā laika pārstāvis Edgars Jaunups, runājot par S. Ēlertes lomu un mandātu, skaidroja: "Viņa ir kā sabiedrotais, kura domas sakrīt ar mūsu politiķu domām. Viņa mums palīdz paplašināt kontaktus ar sabiedrību, ar nevalstisko sektoru. Viņai mandāts nav vajadzīgs. Mēs strādājam kopā."

Darbs notiek

Savukārt pie paša partiju apvienošanas procesa tiek strādāts trijos līmeņos. Pirmais – regulāras partiju vadītāju tikšanās. Pēc A. Štokenberga teiktā, šajos saietos tiekot apspriesti aktuālie politikas jautājumi.

Otrais līmenis – darbs pie apvienības programmas. Šim nolūkam izveidota speciāla darba grupa, kuru vada Sabiedrības citai politikai pārstāvis Artis Pabriks. Darba grupai katra partija deleģējusi divus vai trīs cilvēkus. Iespējams, jau decembrī triju partiju apvienotā valde varēšot lemt par jaunradītās programmas apstiprināšanu. Izstrādātais dokuments apjoma un satura ziņā līdzināšoties valdības deklarācijai, kurā būs iezīmēti četru gadu laikā veicamie darbi.

Trešais līmenis – tehnisko jautājumu risināšana. Šo darba grupu vada E. Jaunups. Viņa vadībā tiek meklēti risinājumi apvienības statūtiem, zīmolam, apvienības paplašināšanas procedūrai, kandidātu vēlēšanu saraksta atlases principiem. Tiek lēsts, ka šī darba grupa ar saviem uzdevumiem varētu tikt galā nākamā gada februārī.

Mieles traucē

Aptaujājot triju partiju ierindas biedrus, atklājās visai skeptiska attieksme pret apvienošanos. Daudzi netic, ka tik atšķirīgu partiju cilvēki, kuri vēl nesen pat nesveicinājās, tagad spēs produktīvi strādāt kopā. Tehniskās darba grupas locekle no Pilsoniskās savienības Ilze Viņķele teica, ka apvienošanās noritēs veiksmīgi tikai tad, ja ikviena no trim partijām "nonāks pie iekšējas pārliecības par apvienošanās nepieciešamību, nevis to uztvers kā ārējo faktoru, ko diktē socioloģisko aptauju rezultāti".

E. Jaunups, lūgts prognozēt, kā viņam veiksies strādāt vienā apvienībā ar kolēģiem, kuri vēl nesen viņa partijai veltīja ļoti skarbus vārdus, teica: "Mums visiem politikā ir iziets gana nelīdzens ceļš, un mēs esam sapratuši, ka lielākus panākumus var gūt nevis šķeļoties, bet gan apvienojoties.