Daudzi Latvijas literāti pauduši stingru nostāju un protestu pret literatūras cenzēšanu, sagatavojot Latvijas skolu programmu literatūras mācību saturu.
Jānis Jurkāns, Latvijas Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētājs, dramaturgs, Ieva Struka, Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja, teātra zinātniece, Ronalds Briedis, Literārās izglītības un jaunrades atbalsta centra valdes priekšsēdētājs, Guntars Godiņš, žurnāla Latvju Teksti galvenais redaktors, dzejnieks, Andra Konste, Starptautiskās Ventspils rakstnieku un tulkotāju mājas direktore, Jānis Vādons, dzejnieks, Aivars Eipurs, rakstnieks un daudzi citi plaši zināmi literāti savā atklātajā vēstulē norāda: Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome ir informējusi par vairākiem satraucošiem cenzūras gadījumiem. Veidojot mācību līdzekļu komplektu sešgadniekiem - grāmatas "Soli pa solim" 4. daļu "Ceļā uz vasaru" (Pētergailis, 2012), Izglītības un zinātnes ministrija, atsaucoties uz īpatniem ētikas principiem, pieprasījusi no grāmatas izņemt vairākus izcilā latviešu dzejnieka Pētera Brūvera (1957-2011) dzejoļus, piemēram, "Hakeru dziesma" no krājuma "Brīnumdzejoļi" (2006) un "Ko es daru, kad palieku viens?" no krājuma "Gliemezis un cīrulīte" (1995).
Pašlaik ar līdzīgu attieksmi nākas saskarties citas mācību grāmatas sagatavošanā - Aijas Kalves un Ilzes Stikānes veidotajā 9.klases literatūras mācību grāmatā cenzūra vērsta pret citātiem no latviešu klasikas: Aleksandra Čaka dzejolis "Modernā idille" aizstāts ar dzejoli "Elēģija logā", darba burtnīcā Aleksandra Čaka dzejoļa "Dzērāja dziesma" vietā ievietots fragments no "Poēmas par ormani", turklāt vairākos Čaka dzejoļos, Anšlava Eglīša lugās, maoru teikā, Gundegas Repšes romānā "Alvas kliedziens", Paula Bankovska stāstā svītrotas rindkopas, teikumi, rindas vai atsevišķi vārdi.
Izglītības un zinātnes ministrija ir nostājusies šķietamā un bīstamā tikumības un ētikas sardzē. Šādā veidā subjektīvais tiek uzdots par vērtību mērauklu, bet literatūra zaudē iespēju pilnvērtīgi īstenot devumu, ko tā sniedz vispusīgā cilvēka garīgajā izaugsmē, gan mācot dzimtās valodas daudzslāņainību, gan vedinot bērnus un jauniešus iepazīt dzīvi. Izcilāko autoru un daiļdarbu atzīšana par neētiskiem ir maldīgs un tuvredzīgs skats uz literāro tekstu pasauli, kas iemieso cilvēka brīvību un veido personīgu sarunu ar pasauli, to mākslīgi neierāmējot un nevienkāršojot. Literatūra, kas neproponē mītus, nav maitājoša; tā gudri, redzīgi un godīgi rāda dzīvi. Tāpēc mācību satura kontekstā literatūra var būt labs iemesls runāt par sarežģītām tēmām, bailes un nedrošību neslēpjot aiz pazīstamu Latvijas autoru un pat klasiķu (A.Čaks) radīto tekstu cenzēšanas.
Nav pieļaujama vēršanās pret autoriem un viņu literārajiem darbiem, velkot subjektīvas labs-slikts vai vēlams-nevēlams robežas, jo augstvērtīga literatūra un tās plašā tematika ir ne vien vēlama, bet arī nepieciešama gudru un spēcīgu personību veidošanā.
Lūdzam izvērtēt cenzūras un autortiesību pārkāpumu gadījumus atbildīgajā institūcijā - IZM pakļautībā esošajā Valsts Izglītības satura centrā - un sniegt atbildi vēstules parakstītājiem.