Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piektdien Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītāja amatā apstiprināja Mārtiņu Krieviņu.
Krieviņš darbu sāks nākamnedēļ, 9.janvārī, žurnālistus piektdien informēja premjers.
Viņš arī pastāstīja, ka komisijas viedoklis par Pārresoru koordinācijas centra vadītāja kandidatūru nav bijis vienbalsīgs. "Komisijas locekļiem domas par šo jautājumu dalījās, bet pašreiz es uzskatu, ka ir jāvirzās uz priekšu, līdz ar to šo komisijas viedokli es esmu ņēmis vērā," sacīja Dombrovskis un piebilda, ka PKC jaunajam vadītājam īsā laikā būs jāveic vairāki svarīgi uzdevumi.
"Neatliekamākais darbs, kuram nekavējoties jāķeras klāt, ir nākamā Nacionālās attīstības plāna (NAP) izstrāde, un attiecīgi esmu aicinājis Krieviņa kungu uzņemties NAP vadības grupas vadītāja pienākumus, lai nekavējoties šim darbam ķertos klāt," teica premjers un norādīja, ka PKC būs jāuzņemas arī ministriju darbības koordinācija, uzraugot NAP un citu stratēģisko plānu izpildi.
Raksturojot savu darba vīziju PKC vadītāja amatā, Krieviņš sacīja, ka galvenais ir izstrādāt saprotamu un viegli izmantojamu NAP. "Galvenie pārmetumi, kas ir veltīti līdzšinējam NAP, ir tie, ka plāns ir grūti saprotams un pietiekami garš dokuments. Tajā nav skaidri izvirzītas pārresoru jeb starpnozaru prioritātes," paskaidroja Krieviņš un piebilda, ka viņš ar savu komandu centīsies to padarīt saprotamāku. "Tam būs jābūt saprotamam un viegli izmantojamam gan visiem iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem, lai saprastu, uz kurieni Latvija virzīsies nākamajos gados vidējā termiņā, kā arī lai būtu skaidrība, kāds ir mūsu galvenais mērķis kā valstij un kuras būs prioritātes, domājot par nākamo gadu budžetiem," klāstīja Krieviņš. Viņš arī pavēstīja, ka NAP paredzēts izstrādāt līdz šā gada rudenim. "Dokuments ir jāizstrādā līdz šā gada rudenim, kad to plānots apstiprināt arī Saeimā," sacīja Krieviņš un pieļāva, ka, sagatavojot plāna prioritātes, visticamāk, nebūs iespējams iekļauties sākotnēji noteiktajā termiņā - līdz janvāra beigām. "Mēs, protams, strādāsim, taču es nebūšu tik optimistisks un teikšu, ka prioritāšu pirmais uzmetums varētu būt februāra vidū februāra beigās," viņš atzina.
Pēc Krieviņa teiktā, PKC jau pirmdien, 9.janvārī, sāks darbinieku atlasi. "Patlaban PKC strādā divi cilvēki, un es ceru, ka ar abiem kungiem man izdosies sastrādāties. Runājot par komandas izveidošanu, tas būs tuvākā mēneša jautājums. Jau šosvētdien beigsies pieteikšanās uz PKC konsultantu un ierēdņu posteņiem, kas ir izsludināta jau pirms manis iecelšanas amatā, un jau nākamnedēļ mēs ķersimies klāt pie kandidātu atlases," sacīja Krieviņš un piebilda, ka centrā plānots nodarbināt 14 darbinieku.
Savukārt runājot par iepriekš Krieviņam izteiktajiem pārmetumiem, ka, pildot ierēdņa amata pienākumus, viņš izmantojis bezalgas atvaļinājumus, lai darītu citus darbus, viņš norādīja, ka šajā amatā viņš tā nerīkosies. "Šāda prakse netiks turpināta, jo tas būs pilnīgi neiespējami savienot šos darbus, ievērojot daudzos uzdevumus, kas PKC ir uzdoti un ir jāveic ļoti īsā laikā," paskaidroja Krieviņš.
Jau vēstīts, ka PKC vadītāja amatam konkursa komisija nolēmusi virzīt Krieviņu, kurš pašlaik darbojas kā konsultants valsts pārvaldes reformu un politikas analīzes jautājumos. Ziņots arī, ka PRK centra vadītāja amata konkursa komisija konkursa otrajai kārtai virzīja piecus pretendentus. Kopumā pieteikumus uz centra vadītāja amatu iesniedza desmit pretendenti.
PKC vadītājam būs jānodrošina pārresoru koordinācijas funkcijas – plānot, vadīt, organizēt un koordinēt jaunā centra darbu un koordinēt ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību Nacionālā attīstības plāna izstrādē. Sadarbībā ar ministrijām un citām institūcijām būs jāveic jomu politikas analīze un jāsniedz Ministru prezidentam priekšlikumi par valsts ilgtermiņa attīstības prioritātēm un telpiskās attīstības perspektīvu.
Valdība pērn 19.oktobrī atbalstīja PKC izveidi un darbības sākšanas nodrošināšanu, kā arī centra nolikumu.
PKC darbosies Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. Tā uzdevums būs nodrošināt koordinētu attīstības plānošanu valstī, izstrādāt ilgtermiņa plānošanas dokumentus, nodrošinot to sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu, un rūpēties par šo prioritāšu ievērošanu visā lēmumu pieņemšanas procesā valstī.