Sociālās drošības tīkla stratēģijai nākamgad nepieciešami vismaz 34 miljoni latu

Sociālās drošības tīkla stratēģijas turpināšanai nākamgad nepieciešami vismaz 34,4 miljoni latu, teikts par stratēģijas īstenošanu atbildīgās Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu turpināšanai 2012.gadā", kuru otrdien skata valdība.

Ziņojumā, kas publiski pieejams kļuvis tikai valdības sēdes dienā un tiek skatīts sēdes slēgtajā daļā, secināts, ka gadījumā, ja tiktu īstenotas reformas visās stratēģijā iesaistītajās jomās un samazināts tās ietvaros sniegtā atbalsta apmērs, nākamgad pasākumu turpināšanai būtu nepieciešami valsts budžeta līdzekļi 34 345 503 latu apmērā.

Ja reformas attiecībā pret šo gadu tiktu īstenotas tikai veselības jomā, būtu vajadzīga par desmit miljoniem latu lielāka summa – 45 032 317 latu .

"Ņemot vērā, ka sociāli ekonomiskā situācija ļoti lēni, taču tomēr uzlabojas, ministrijas ir izvērtējušas iespējas samazināt sociālās drošības tīkla stratēģijā plānoto pasākumu ieviešanas intensitāti, kā arī sniegušas priekšlikumus par atbalsta samazināšanu stratēģijas ietvaros," teikts ziņojumā.

Piemēram, Labklājības ministrija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību plāno īstenot sociālās palīdzības sistēmas reformu, veselības jomā tiek plānots precizēt pasākumu mērķa grupu. Savukārt pārvadājumu jomā plānoto pasākumu reforma var izraisīt negatīvu sabiedrības rezonansi, brīdina LM.

Proti, veicot reformas pārvadājumu (transporta) jomā, nākamgad zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem par braukšanas maksas atvieglojumiem un invalīdu pārvadāšanu tiktu piešķirti 5,57 miljoni latu, bet turpmākajos gados vairs līdzekļus nepiešķirtu nemaz. Turpretī, ja reformas neveiktu, turpmākos trīs gadus šiem pasākumiem ik gadu tiktu piešķirti vairāk nekā 11 miljoni latu.

Veicot reformas sociālā spilvena atbalsta pasākumos labklājības jomai, nākamgad garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta līdzfinansējumam tiktu atvēlēti 6,6 miljoni latu, bez reformu veikšanas – 12 miljoni, savukārt dzīvokļu pabalstu līdzfinansēšanai – 2,3 miljoni latu (bez reformām – 4,9 miljoni).

Reformu gadījumā no nākamā gada vairs netiktu paredzēti sociālā spilvena līdzekļi izglītības jomai, tostarp piecus un sešus gadus vecu bērnu izglītošanai, pirmsskolas izglītības satura pilnveidei, pedagogu tālākizglītībai, kā arī skolēnu vešanai uz skolām no tām apdzīvotajām vietām, kur izglītības reformas dēļ ir slēgtas skolas. Tiesa, piecus un sešus gadus veco bērnu apmācībā iesaistīto pedagogu darba samaksai līdzekļi ieplānoti nākamā gada budžeta bāzē.

Tikmēr veselības aprūpes jomai reformu gadījumā atbalsts pat tiktu palielināts no 16,3 miljoniem līdz 19,9 miljoniem latu nākamgad un no 17 miljoniem līdz 20,6 miljoniem latu 2013.–2014.gadā.

Pēc LM veiktajiem aprēķiniem, kopā līdz 2014.gadam Sociālās drošības tīkla stratēģijas pakalpojumu īstenošanai būtu nepieciešami 86,6 miljoni latu.

Pirms trim gadiem sāktās Sociālās drošības tīkla stratēģijas beigu termiņš ir šā gada 31.decembris, un pašlaik no visiem stratēģijas ietvaros īstenotajiem pasākumiem 2012.gada valsts budžeta bāzes izdevumos ir paredzēts finansējums tikai piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai 12,324 miljonu latu apmērā.

Latvijā

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) uzdevusi Valsts digitālās attīstības aģentūrā (VDAA) nekavējoties sākt dienesta pārbaudi par esošo situāciju saistībā ar e-pastu apstiprināšanu portālā "Latvija.gov.lv", aģentūru LETA informēja ministres padomniece komunikācijas jautājumos Sabīne Spurķe.