"Vienotības" un Zatlera Reformu partijas (ZRP) ekspertu grupas vēl tiksies pirmdienas rītā, lai pabeigtu diskusijas par nodokļu jautājumiem un augstākās izglītības finansēšanas modeli.
Līdz ar to abu partiju ekspertu darba grupu redzējums tiks apkopots un pārējām potenciālajām nākamās koalīcijas partijām nosūtīts, visticamāk, pirmdien. To piektdien pēc abu partiju ekspertu sanāksmes pastāstīja viens no "Vienotības" pārstāvjiem ekspertu darba grupās Edvards Smiltēns.
Viņš pavēstīja, ka piektdien runāts par zemkopības un reģionālās attīstības jautājumu bloku un abu partiju pārstāvju redzējums saskanējis. Rezumējot sarunu kopējo gaitu, viņš teica, ka partijām vēl jāvienojas "par instrumentiem, līdzekļiem pāris jomās".
Smiltēns sacīja, ka par nodokļu jautājumiem, kas tieši skar valsts budžetu, piektdien nav runāts, jo premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") atrodas ārpus valsts, tāpēc šis sarunu bloks atlikts.
Abu partiju ekspertu tikšanās par nodokļu jautājumiem paredzēta pirmdien plkst. 9. Vēlāk pirmdien abu partiju politiķi tiksies, lai turpinātu sarunas par koalīcijas modeli.
Jau vēstīts, ka abu partiju izvirzīto ekspertu darba grupas šonedēļ strādāja trīs programmatiskos blokos – ekonomika un finanses; tiesiskā joma, politiskās reformas un aizsardzība; sociālie jautājumi, tostarp veselība un izglītība. Īpaša uzmanība veltīta valsts ekonomikas atlabšanas plānam un jautājumiem, kas vērsti uz stabilu attīstību, ražošanu, investīciju piesaisti.
ZRP un "Vienotības" viedokļi atšķiras Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības un nepilsoņu bērnu pilsonības iegūšanas jautājumos, kā arī par augstākās izglītības finansēšanas mehānismu.
ZRP pārstāve Daiga Holma iepriekš informēja, ka līdzšinējās sarunās par izglītību ir panākti saskarsmes punkti jautājumos, kas skar izmaiņas visā izglītības sistēmā no bērnudārza līdz mūžizglītībai. Ir panākta vienošanās par pāreju uz valsts un pašvaldību galvojumu jeb vaučeru sistēmu izglītības finansējuma modeli – "nauda seko bērnam/skolēnam" līdz skolai, ļaujot pašvaldībām sagatavoties jaunajai sistēmai, izvērtējot valsts un pašvaldību galvojumu konkrēto formu.
Panākta vienošanās par nepieciešamību reformēt augstāko izglītību divos galvenajos virzienos – finansēšanas modeļa un kvalitātes vadības sistēmas maiņu.
Atzīts, ka jāveido starpnozaru programma mazo skolu saglabāšanai lauku apvidos un pedagogu profesionālās kvalifikācijas veicināšana ir nododama profesionālo asociāciju rokās.
Politiskās sistēmas reformu sarunās ir vienošanās jautājumos, kas skar vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu, tiešās demokrātijas stiprināšanu, Saeimas politisko partiju darbības atklātumu, tiesiskumu un vēlētāju pārstāvības īstenošanu, Vlsts prezidenta pilnvaru pilnveidošanu, Ministru kabineta darbības konstruktīvā balsojuma principa ieviešanu, demokrātiskās preses un vārda brīvības nostiprināšanu un pilsonības jautājumus.
Savukārt ekonomikas sarunu blokā ir izdevies panākt kopīgu izpratni par fiskālo disciplīnu, iestāšanos eiro zonā un kopējo makroekonomisko ietvaru. Panākta vienošanās par jaunas industriālās politikas ieviešanu, fiskālās padomes nepieciešamību, valsts uzņēmumu vadīšanas principiem un citām jomām.