Ušakovs nacionāļu rīkoto parakstu vākšanu par izglītību valsts valodā dēvē par cūcību

Rīgas mērs "Saskaņas centra" (SC) premjera amata kandidāts Nils Ušakovs Nacionālās apvienības organizēto parakstu vākšanu par izglītību valsts valodā nodēvējis par cūcību.

Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā", premjera amata kandidātiem debatējot par iespēju pašvaldību līmenī oficiāli lietot krievu valodu, starp Ušakovu un Nacionālās apvienības līderi Gaidi Bērziņu raisījās asāka viedokļu apmaiņa.

Bērziņš uzsvēra, ka Satversmē valsts valoda ir latviešu valoda, un parakstu vākšanu par krievu valodu kā oficiālo valodu var uzskatīt par pretvalstisku. Tādēļ Nacionālā apvienība tuvākajā laikā plānojusi nākt klajā ar iniciatīvu normatīvajos aktos, lai nepieļautu šādas aktivitātes.

Savukārt Ušakovs atteica, ka atsevišķu cilvēku iniciatīva par krievu valodas statusu bija "pretreakcija tai cūcībai, kuru jūs [Nacionālā apvienība] uztaisījāt, kad bija sagatavoti paraksti par izglītību valsts valodā".

"Paldies Dievam, tas ir izgāzies, līdz ar to referendumam par krievu valodu nav nekādas jēgas, un mēs ["Saskaņas centrs"] to nekādā veidā neatbalstām. Tā bija pretreakcija jūsu mēģinājumam iejaukties skolās, kam arī bez jums pietiek problēmu," kritizēja SC premjera amata kandidāts un Rīgas mērs.

Bērziņš atbildi nepalika parādā, uzsverot, ka "to, ko jūs nosaucāt par cūcību, cita starpā atbalstīja 120 tūkstoši Latvijas pilsoņu". Uz šo repliku Ušakovs piebilda: "Tāpēc, ka jūs to kurinājāt."

Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība izstrādāja Satversmes grozījumus, paredzot, ka vispārizglītojošajās skolās mācības notiek tikai valsts valodā. Taču parakstu vākšanā pietrūka pilsoņu atbalsta likumprojekta tālākai virzībai. Savukārt biedrība "Dzimtā valoda" Centrālajā vēlēšanu komisijā nule ir iesniegusi Satversmes grozījumus, kas paredz krievu valodai piešķirt oficiālās valsts valodas statusu. CVK parakstu vākšanu par šo ieceri sāks novembrī.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.