Saeimas deputāti apņēmušies apjomīgos grozījumus pilsonības likumā, kas paplašina iespējas iegūt dubultpilsonību un atvieglo pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, pieņemt līdz gada beigām, aģentūrai BNS sacīja Saiemas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar grozījumiem pilsonības likumā vadītājs Ingmārs Čaklais ("Vienotība").
"Mēs apņemamies līdz šā gada beigām likuma grozījumus pieņemt. Bīstamākais ir visu sasteigt, jo šis nav likums, ko ver vaļā katru gadu, tāpēc maksimāli par to ir jādiskutē publiskajā telpā," viņš uzsvēra.
Deputāti vienojušies, ka konference, lai diskusijās iesaistītu arī sabiedrību, notiks rudenī. Diskusijas tajā tiks organizētas četrās daļās – esošā likuma nepilnību izvērtējums, diskusija par piedāvātajām izmaiņām, ekspertu diskusija, kā arī to cilvēku iesaistīšana, uz kuriem grozījumi attieksies, piemēram, ārzemju latvieši. "Sākot ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību un beidzot ar latviešiem austrumos," teica Čaklais.
Uz konferenci tiks aicināti arī pilsonības lietu eksperti no Lietuvas un Igaunijas. Tajā varēs piedalīties ikviens interesents.
Deputāts uzskata, ka pašlaik ir pēdējais laiks likumu atvērt un sakārtot, tāpēc ar grozījumu pieņemšanu nevajadzētu vilcināties.
"Mēs gribam pēc iespējas ātrāk pieņemt, bet pieņemot, ka gaidāmas diskusijas par dažiem sāpīgiem jautājumiem, piemēram, par austrumlatviešiem, bet būs vēl citi, kur viedokļi krustosies kardināli," pieļāva apakškomisijas vadītājs.
Jau ziņots, ka Saeima marta beigās konceptuāli atbalstīja apvienības "Vienotība" izstrādātos grozījumus Pilsonības likumā, tos ņemot par pamatu turpmākām diskusijām. Savu grozījumu versiju izstrādāja arī Nacionālā apvienība un savu iniciatīvu iesniedza Valsts prezidents Valdis Zatlers.
"Vienotības" likumprojekts paredz atvieglot nosacījumus Latvijas pilsonības piešķiršanai jauktās ģimenēs – tiek rosināts par Latvijas pilsoni atzīt arī bērnu, kuram tikai viens no vecākiem ir pilsonis, kā arī bērnu, kura adoptētājs ir pilsonis. Tāpat parlamentārieši vēlas, lai nebūtu vairs tik striktu ierobežojumu dubultpilsonībai – deputāti rosina atļaut dubultpilsonības iestāšanos ārvalstīs latviešu ģimenēs dzimušajiem bērniem, kad viņiem tiktu lūgts piešķirt arī Latvijas pilsonību. Līdz ar to arī patlaban uz Īriju devušās daudzās latviešu ģimenes varēs lūgt tur piedzimušajiem bērniem piešķirt Latvijas pilsonību, neatsakoties no Īrijas pilsonības.
Patlaban likuma uzskaitījumā par to personu loku, kas var būt Latvijas pilsoņi, ir noteikts "Latvijas pilsoņi ir personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību)". Taču deputāti ar grozījumiem vēlas no šā panta svītrot izņēmumu par personām, kuras pēc 1990.gada ieguvušas citas valsts piederību.
Tā vietā iecerēts likumā iestrādāt tikai nosacījumu, ka Latvijas pilsoņi ir tādas personas, kurām bijusi pilsonība 1940.gada 17.jūnijā, kā arī viņu pēcnācējiem, "kas reģistrējušies Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi".
Patlaban likums nosaka vēl vairākas situācijas, kad cilvēks būtu atzīstams par Latvijas pilsoni, tostarp attiecībā uz bērniem, kuriem viņu dzimšanas brīdī abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, "neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas".
"Vienotības" pārstāvji rosina tomēr par pilsoņiem atzīt arī tos bērnus, kuriem piedzimšanas brīdī tikai viens vecāks ir Latvijas pilsonis, bet izņemt atsauci uz vietu, kur bērns ir dzimis. Tāpat parlamentārieši rosina šādu pašu iespēju paredzēt adoptētiem bērniem – tas gan būtu iespējams tikai tad, ja tieši adopcijas brīdī viens vai abi adoptētāji ir Latvijas pilsoņi.
Līdz ar to tiek rosināts no likuma izslēgt pantu, kas patlaban paredz dažādus papildu nosacījumus, ka pilsonība tomēr ir piešķirama tiem bērniem, kuriem viņu dzimšanas brīdī tikai viens vecāks ir Latvijas pilsonis. Tāpat rosināts izslēgt papildu nosacījumus, kas patlaban ir nepieciešami, lai bērnam varētu piešķirt pilsonību pēc adopcijas.
Attiecībā uz dubulto pilsonību patlaban spēkā esošā likuma redakcija strikti paredz – "personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība". Saskaņā ar citu valstu likumiem gan ir iespēja, ka kādas personas tiek vienlaikus arī uzskatītas par attiecīgās valsts pavalstnieku vai pilsoni, taču likumā uzsvērts – tiesībattiecībās ar Latviju šāda persona uzskatāma tikai par Latvijas pilsoni.
Savukārt "Vienotības" pārstāvji likumprojektā iestrādājuši trīs izņēmumus, kad tomēr var izveidoties dubultā pilsonība.
Saskaņā ar iecerētajiem grozījumiem dubultā pilsonība būtu iespējama bērniem, "kuriem viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un kuri dzimuši ārpus Latvijas, un kuri ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu ("ex lege"), iegūst citas valsts pilsonību (pavalstniecību)". Dubultpilsonība būtu iespējama arī personām, kuras citas valsts piederību ieguvušas laulību dēļ.
Tāpat šo izņēmumu vidū ir visas tās personas, "kuras bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā un kuras laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājušas Latviju kā bēgļi, tikušas deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējušas atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušās ārvalstīs, un šo personu pēcnācēji". Līdz ar to deputāti arī rosina nostiprināt šīs normas pantā, kurā tiek regulēti apstākļi, kādos Latvijas pilsonība tiek atņemta.
Saskaņā ar spēkā esošo likumu Latvijas pilsonību var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu, ja persona ieguvusi citas valsts pilsonību vai pavalstniecību, bet nav iesniegusi dokumentu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Grozījumu autori šajā pantā grib iestrādāt nosacījumu, ka arī šādā situācijā Latvijas pilsonība netiktu atņemta tām personām, kuras atbilst iepriekš minētajiem trim izņēmuma gadījumu kritērijiem.
Līdz ar to iesniedzēji arī vēlas svītrot likuma pārejas noteikumus, kas paredzēja iespēju ārvalstīs mītošajiem klaida latviešiem reģistrēties kā Latvijas pilsoņiem, vienlaikus saglabājot citas valsts piederību, tikai līdz 1995.gada 1.jūlijam. Patlaban šie pārejas noteikumi paredz, ka pēc šā termiņa nav citas iespējas, kā atteikties no citas valsts piederības, ja persona vēlas iegūt Latvijas pilsonību.
