Politiskās apvienības „Saskaņas centrs” 10. Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins vērsies Tieslietu ministrijā un Reģionālās attīstības ministrijā ar lūgumu izvērtēt faktu, ka, vācot parakstus par vidējās izglītības apguvi tikai valsts valodā, ko organizēja Visu Latvijai!/TB/LNNK, vairākas pašvaldības atbrīvojušas pilsoņus no nodevas par paraksta apliecināšanu.
Atbilstoši likumam „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, 10 000 Latvijas pilsoņu, kuriem ir balsošanas tiesības, var iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā pilnībā izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Iesniedzot jānorāda savs vārds, uzvārds, personas kods un katrs iesniedzēja paraksts notariāli jāapliecina. Apliecinājums pilsonim izmaksā divus latus.
"Parakstus var apliecināt ne tikai pie notāra. Atbilstoši Bāriņtiesu likumam, bāriņtiesu apliecinājums ir pielīdzināms notāra apliecinājumam. Apliecinājuma maksa ir tik pat liela – divi lati, taču šo naudu saņem nevis notārs, bet gan pašvaldības budžets," stāsta Valērijs Agešins. "Kā zināms, biedrība „Sargi valodu un Latviju” un Visu Latvijai!/TB/LNNK organizēja parakstu vākšanu, lai veiktu grozījumus Satversmes 112. pantā. Nepieciešamie 10 000 parakstu ir savākti. Taču tagad noskaidrojusies interesanta detaļa: izskatot Preiļu novada domes deputātes L.Pauniņas iesniegumu par to, ka atlaižu piemērošana apstiprinājuma iegūšanai bāriņtiesā paaugstinās iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti, vairākas pašvaldības pieņēmušas lēmumu neiekasēt šādu maksu vispār!"
Pēc Valērija Agešina teiktā, atbilstošus lēmumus pieņēma Alūksnes, Balvu, Carnikavas, Grobiņas, Iecavas, Jelgavas, Kocēnu, Ogres, Priekules, Saulkrastu, Stopiņu, Strenču, Talsu un Preiļu novada domes. Pilsoņiem, kuri dzīvo šo pašvaldību teritorijā, bija iespēja apliecināt parakstus Satversmes grozījumu projektam ar 100 % atlaidi.
"Esmu vērsies Tieslietu ministrijā un Reģionālās attīstības ministrijā ar lūgumu dot novērtējumu šai epizodei. Pirmkārt, vēlos zināt, vai pašvaldībām vispār bija tiesības piemērot atlaides nodevas nomaksā –tādējādi atbalstītot viena konkrēta politiska spēka iniciatīvu? Faktiski runa ir par administratīvo resursu izmantošanu politiskiem mērķiem. Otrkārt, rodas aizdomas, ka šo pašvaldību lēmums diskriminē pilsoņus atkarībā no viņu dzīvesvietas. Piemēram, pilsonim, kurš dzīvo Saulkrastos vai Talsos, bija iespēja paust savu pilsonisko pozīciju bez maksas, turpretī citu pašvaldību iedzīvotājiem bija par to jāsamaksā divi lati.