Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi saistībā ar Muižnieces, iespējams, viltoto protokolu

Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas sēdes protokola viltojumu laikā, kad komisiju vadīja pašreizējā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece.

Prokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks aģentūrai BNS pavēstīja, ka Ģenerālprokuratūrā saņemts Saeimas deputāta Alekseja Loskutova ("Vienotība") iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Ģenerālprokurora uzdevumā iesniegumā minēto faktu izvērtēšana uzdota Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokuroram.

Loskutova iesniegumā un tam pievienotajos materiālos minētās ziņas nav pietiekamas, lai varētu izlemt, vai ir pamats kriminālprocesa sākšanai, tāpēc prokurors sācis resorisko pārbaudi.

Jau vēstīts, ka bijusī parlamenta Juridiskās komisijas vadītāja 9.Saeimā, pašreizējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem.

To nesen paziņoja Loskutovs un viņa partijas biedre Ilma Čepāne. Muižniece pērn maijā, kļūstot par Satversmes tiesas tiesnesi, no Tautas partijas izstājās, taču viņas savulaik pārstāvētā partija joprojām tiesā cīnās, lai nebūtu jāpilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums, ar kuru partijai uzlikts atmaksāt pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus vairāk nekā miljona latu apmērā.

Satversmes tiesas likums noteic, ka kriminālvajāšanas sākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi nav pieļaujama bez ST piekrišanas. Šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums. ST tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu. Šos jautājumus Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais