Lisabonas līgums, ar ko grozīs līgumu par Eiropas Savienību (ES) un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, paredz iespēju dalībvalstij, ja tā vēlas, izstāties no ES.
Lisabonas līgums paredz, ka Līguma par ES nosaukums paliek nemainīgs, bet Eiropas Kopienas dibināšanas līguma nosaukums tiek nomainīts uz Līgumu par ES darbību.
Lisabonas līgumā, salīdzinot ar pašreizējiem ES pamatlīgumu noteikumiem, atsakās no trīs pīlāru struktūras un ES tiek piešķirts vienotas juridiskas personas statuss, līgums skaidri definē ES pamatvērtības, mērķus un kompetences. Lisabonas līgums noteic, ka ES īsteno tikai tās kompetences, kuras tai piešķirtas ar Lisabonas līgumu, un noteic, ka Lisabonas līgumu var pārskatīt, lai paplašinātu vai sašaurinātu ES kompetences.
Ar līguma palīdzību nacionālajiem parlamentiem tiek dota iespēja noraidīt likumdošanas priekšlikumu un kontrolēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu. Līgums nodrošina pilsoņiem iniciatīvas iespējas, kas ļauj vismaz vienam miljonam ES pilsoņu, kas pārstāv nozīmīgu daļu no ES dalībvalstīm, pieprasīt Eiropas Komisijai uzsākt ierosināto iniciatīvu konkrētajā jomā.
Lisabonas līgums nodrošina juridiski saistošu Pamattiesību hartu un iespēju ES pievienoties Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Tāpat līgums paredz, ka standarta likumdošanas procedūra ir koplēmuma procedūra, tādējādi Eiropas Parlaments tiek iesaistīts lielākajā daļā likumdošanas aktu sagatavošanas procesā.
Ar jauno līgumu tiek nodrošināta nozīmīgāka paritāte starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi ES budžeta apstiprināšanā. Tāpat tiek noteikts, ka ES Padome lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. No 2017. gada pilnā apjomā stāsies spēkā jaunā kvalitatīvā balsu vairākuma sistēma, kurā katrai dalībvalstij būs viena balss. Lēmums tiks pieņemts, ja par to balsos vismaz 55% dalībvalstu, kas pārstāv vismaz 65% ES pilsoņu kopskaita.
Līgums izveido pastāvīga ES priekšsēdētāja amatu, kuru ar kvalificēto balsu vairākumu ievēl Eiropadome uz 2,5 gadiem. Vienu personu var ievēlēt ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas.
Līgums izveido "grupas prezidentūru", ko veido trīs dalībvalstis, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu. Tās kopīgi izstrādā ES dienaskārtību un, savstarpēji sadarbojoties, vada ES Padomes darbu. Lisabonas līgums nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu - 750 deputāti un priekšsēdētājs. Dalībvalstu pārstāvība nedrīkst būt mazāka par sešām un lielāka par 96 deputātu vietām.
Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Latvijai Eiropas Parlamentā būs deviņi deputāti - saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem devītais būs Kārlis Šadurskis (PS).
Arī pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā saglabāsies rotējošā sešu mēnešu prezidējošā ES valstu sistēma.
EP apstiprinās "augsto pārstāvi" ārlietām, kurš vienlaikus būs Eiropadomē un EK priekšsēdētāja vietnieks, un Eiro padomes loceklis. Atsevišķos gadījumos ārpolitika būs jāsaskaņo ar jaunizveidotu ārlietu padomi.
ES "ārējās darbības dienestā" darbosies visu ES valstu vēstniecību un ES institūciju pārstāvji. ES "ārējās darbības dienests" atbildēs jaunizveidotajai ārlietu padomei.
Viens miljons iedzīvotāju no vairākām ES dalībvalstīm varēs pieprasīt EK izstrādāt jaunu lēmuma priekšlikumu.
Saeimai, tāpat kā citu valstu parlamentiem, būs lielāka ietekme uz lēmumu procesu ES - turpmāk EK sagatavojot likumdošanas iniciatīvu būs nepieciešams nacionālo parlamentu atzinums; 30% nacionālo parlamentu varēs apturēt likumdošanas projektus.
Darbosies jauni balsošanas mehānismi - dubultais kvalificētais vairākums, kas Latvijas balsi padara vērtīgāku. Šobrīd, pieņemot lēmumus par kādu ES jaunu normu, Latvijai ir četras balsis no 345, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, katrai valstij būs viena balss, tātad - viena no 27. Lēmums tiks pieņemts, nobalsojot 55% dalībvalstu, kas pārstāv 65% ES pilsoņu.
Eiropas Parlamentam (EP) būs galīgā lemšana par ES budžetu. EP kļūs par līdztiesīgu lēmēju ar ES Padomi.
Lisabonas līgums paredz, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpā pamata lēmumu pieņemšanas procedūra būs koplēmums. Vienlaicīgi tiek noteikts, ka dalībvalstis var vērsties ar problēmjautājumu ES Padomē, ja tiek skartas to vitālas intereses attiecīgajā brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā.
Lisabonas līgums nodrošina juridisko pamatu vienotas Eiropas enerģētikas politikas veidošanai, ietverot dalībvalstu solidaritātes principu, paplašina Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikciju, aptverot lielāko daļu ES darbības jomu, izņemot ārpolitiku un drošības politiku.
Ar līgumu tiek nodrošināta vienkāršota procedūra pārejai no vienbalsības ES Padomē uz kvalificēto balsu vairākumu vai no īpašās likumdošanas procedūras uz parasto, tiek nodrošināta vienkāršotāka ES pamatlīgumu grozīšanas procedūra un paredzēta iespēja dalībvalstīm izstāties no ES.