Lai gan bijusī Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) amatpersona Māris Knoks pieprasīja kompensēt viņam nodarīto kaitējumu 64 tūkstošu latu apmērā, premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") morālo un personisko kaitējumu Knokam novērtējis 200 latu apmērā.
Par to liecina premjera rīkojums, kas publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Knoks lūdza kompensēt kopumā 64 tūkstošus latu, no tiem 52 tūkstoši latu par mantisko zaudējumu, bet pārējā summa - par morālo un personisko kaitējumu. Šādu summu viņš bija iesniedzis arī tiesā, taču tiesa lietu bija atstājusi bez virzības. Tādēļ viņš vērsās Valsts kancelejā ar tādu pašu lūgumu.
Premjers, izskatot Knoka lūgumu, piekritis zaudējumus atlīdzināt daļēji - kopumā 200 latu apmērā. Lēmumu gan vēl var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
Knoks kā pamatojumu mantiskajam zaudējumam norādījis aprēķinu, ka "prettiesiski piemērotā disciplinārsoda dēļ laikposmā no 2007.gada marta līdz 2008.gada martam ir bijis bezdarbnieks, kā arī joprojām ieņem izpildītāja amatu, nevis struktūrvienības vadītāja amatu, kā tas būtu bijis, ja nebūtu pieļauts būtisks pārkāpums pret Knoku".
Taču premjera rīkojumā secināts, ka Knokam pēc disciplinārsoda piemērošanas nav bijušas problēmas iegūt citu amatu, kā arī nav gūti pierādījumi, ka viņš nav varējis iegūt vadītāja amatu tādēļ, ka saskaņā ar rīkojumu viņam ir piemērots disciplinārsods.
Turklāt bijusī CVP amatpersona nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecina, ka viņam ir atteikts atbildīgs amats rīkojumā minētā disciplinārsoda dēļ. Rīkojumā minēti arī citi fakti, kādēļ premjers nepiekrīt mantiskā zaudējuma nodarīšanai.
Savukārt attiecībā uz personisko un morālo kaitējumu premjers konstatējis, ka tas nav smags. Lai gan Knoks iesniegumā norādījis, ka disciplinārlieta ierosināta, rupji pārkāpjot lietas ierosināšanas principus, tiesas spriedumos, kuros ir analizētas disciplinārlietas laikā veiktās darbības, nav norādīts, ka disciplinārlieta ir ierosināta, rupji pārkāpjot lietas ierosināšanas principus. Līdz ar to premjers secinājis, ka Knoka apgalvojums par smagu morālo kaitējumu ir nepamatots.
Knoks uzsvēris, ka ir cietusi viņa reputācija, jo draugiem un darba intervijās esot jātaisnojas par pieņemto rīkojumu.
"To, ka Knoka reputācija nav cietusi, apliecina fakts, ka Knoks pēc atbrīvošanas no amata Valsts civildienesta pārvaldē nav bijis bezdarbnieks un bez grūtībām ieguva citu amatu - Rīgas domes mēra padomnieks -, kā arī turpināja vadīt kursus Valsts administrācijas skolā," pamatojis Ministru prezidents.
Turklāt Knoks pēc disciplinārlietas ir sniedzis intervijas plašsaziņas līdzekļos valsts pārvaldes eksperta statusā. Tādēļ secināms, ka Knoka reputācija nav ietekmēta.
"Morālais un personiskais kaitējums ir nodarīts, piemērojot Knokam rīkojumā noteikto disciplinārsodu, tomēr tas nav radījis būtiskas sekas, tāpēc morālo un personisko kaitējumu novērtēju katru par 100 latiem, kopsummā - par 200 latiem," nolēmis Ministru prezidents.
Šo lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
Jau vēstīts, ka 2006.gadā toreizējais valdības vadītājs Kalvītis saistībā ar informāciju par iespējamiem pārkāpumiem toreizējā VCP Civildienesta kontroles departamenta vadītāja Māra Knoka rīcībā ierosināja disciplinārlietu un uz izmeklēšanas laiku viņu atstādināja no amata.
Disciplinārlieta tika ierosināta pēc Valsts ieņēmumu dienesta sūdzības pret Knoku un toreizējo VCP priekšnieku Māri Jaunozolu par to, ka VCP amatpersonas pārsniegušas dienesta pilnvaras un nepamatoti iejaukušās kādā kriminālprocesā.
Izmeklēšanas komisija atzina, ka VCP amatpersonas vēstulē Valsts ieņēmumu dienestam devušas prettiesisku uzdevumu, kas pārsniedz pārvaldes kompetenci, kura uzskatāma par VCP iejaukšanos kriminālprocesā.
Kalvītis Jaunozolu sodīja, pazeminot amatā, bet Knoku atlaida no darba.