"Es neesmu pieclatnieks, lai katram izpatiktu," šodien Latvijas Radio, komentējot lēmumu par "inventarizācijas" nepieciešamību Ventspils uzņēmumu lietā kā "samaksu par ģenerālprokurora amatu", sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors sacīja, ka viņam nepietiktu laika strādāt, ja būtu "jābaidās no katrām tādām aizdomām".
"Šis lēmums [par "inventarizāciju"] nav pieņemts šodien, tas ir pārrunāts jau agrāk. Šodien tas ir izskanējis publiski, prokuratūrai tas nav nekāds jaunums, īpaši prokuroriem, kas ar to strādā," sacīja Kalnmeiers.
Kalnmeiers norādīja, ka lēmums par "inventarizāciju" pieņemts par to lietas daļu, kas joprojām atrodas prokuratūras lietvedībā. Viņš piebilda, ka tā nav "stipendiātu lieta". "Nezinu, kas ir šī termina izgudrotājs, taču tas ir nekorekts. Tādas lietas atsevišķi nav," sacīja ģenerālprokurors un piebilda, ka tiek izmeklēti "finanšu maksājumi, līdzekļu pārskaitījumi atsevišķām personām vai organizācijām", taču nevienu konkrētu personu vai organizāciju viņš nosaukt nevarot.
Kalnmeiers sacīja, ka masu medijos līdz šim plaši publicēta informācija, pieņēmumu veidā nosaucot maksājumu saņēmējus. "Es nevaru operēt ar pieņēmumiem," sacīja ģenerālprokurors un piebilda: "Nevaru apgalvot, ka tās ir politiskas organizācijas."
Viņš vairākkārt atkārtoja, ka nav pieņemts lēmums izbeigt lietu, bet ir dots uzdevums izvērtēt lietu, tās apjomu un iespējami perspektīvos un neperspektīvos darbības virzienus, lai lemtu par darba optimizāciju lietas izmeklēšanā.
Kalnmeiers sacīja, ka pašlaik šai konkrētajai lietai piesaistīto cilvēku skaits nenodrošina lietas virzību noteiktos termiņos. Šāds lēmums tiek pieņemts kompleksu apstākļu dēļ - resursu, cilvēku un arī pietiekamu pierādījumu trūkuma dēļ.
"Jā, mums ir zināmas problēmas ar izmeklēšanas grupu nodrošināšanu, ar kompetentiem cilvēkiem šādas lietas izmeklēšanā, tāpēc ir jānošķir apjomi, kas traucē, un jāturpina darbs pie tā, ko nepieciešams turpināt," sacīja Ģenerālprokuratūras jaunais vadītājs.
Kalnmeiers neprognozēja, kad lieta varētu nonākt tiesā, jo lietas apjoms esot pārāk liels, - tieši tāpēc viņš neesot noteicis konkrētus "inventarizācijas" termiņus. Viņam pašam iedziļināties konkrētajā lietā liedzot pašreizējais darba apjoms un slodze.
Lēmumu par šādas "inventarizācijas" veikšanu Kalnmeiers pieņēmis tikai par šo vienu konkrēto lietu. "Eksistē tāds jēdziens kā saprātīgi laika termiņi. lieta jau ilgi tiek izmeklēta. Jebkuram kriminālprocesam jābūt redzējumam par lietas perspektīvu. Nevar turēt lietu lietvedībā, neredzot, ko darīt ar to," sacīja Kalnmeiers. "Netaisos iejaukties izmeklēšanā, gribu tikt skaidrībā par perspektīvām."
Ģenerālprokurors sacīja, ka Kriminālprocesa likumā ir noteikti standarti, cik tālu jābūt pierādītai vainai, lai lietu varētu nosūtīt uz tiesu.
Jau ziņots, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers vakar operatīvajā sanāksmē nolēmis uzdot veikt inventarizāciju tā dēvētajā Ventspils uzņēmumu lietā, lai noteiktu iespējamos perspektīvos izmeklēšanas virzienus.
To ģenerālprokurors šodien pavēstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.
Ģenerālprokurors Ventspils uzņēmumu lietu minēja starp "Top3" lietām, kuras pēc sarežģītības pakāpes izmeklē šobrīd prokuratūra. Starp trīs lietām ir arī tā dēvētā "Parex" lieta, kas vienā daļā gan jau ir izbeigta. Trešā topa lieta esot "digitālā lieta Nr.2".
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedre, Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL) aģentūrai LETA atzina, ka politiķiem nevajadzētu jaukties tiesībsargājošo iestāžu darbā, tomēr būtu vērts padomāt, kādēļ šādi jautājumi tiek sākti risināt tieši šobrīd.
Āboltiņa arī pauda bažas, vai nevarētu parādīties tāda bīstama tendence kā institūciju darba politizēšana pirms vēlēšanām.