Grūtups: "Pie varas nonākušas absolūtas viduvējības"

Par Valsts prezidenta Valda Zatlera priekšlikumu ļaut tautai tiešās vēlēšanās ievēlēt Valsts prezidentu un paplašināt tā pilnvaras sarunājamies ap pazīstamo advokātu Andri Grūtupu.

– Kāpēc jūs uzskatāt, ka nepieciešams pastiprināt Valsts prezidenta institūciju, nākotnē domājot pat par parlamentārās sistēmas nomaiņu pret prezidentālas republikas modeli?

– Visa līdzšinējā pieredze pierāda, ka esošā politiskā sistēma ir mazefektīva.

– Prezidents, Saeimas pavasara sesiju noslēdzot, savā runā teica, ka no valsts pārvaldes formas jau nekas nemainoties. Šis ir visai plaši izplatīts viedoklis, lai pamatotu, ka nekādas sistēmiskas izmaiņas nav nepieciešamas. Kā vērtējat šo argumentu?

– Domāju, ka gan prezidentāla, gan parlamentāra republika ir divas dažādas demokrātiskas pārvaldes formas un katrai tautai vajag atrast piemērotāko pārvaldes formu. Jāatceras, ka latvieši ir jauna nācija. Tradīciju un nācijas sūtības izpratnes trūkums ir milzīgs, un līdzšinējā pārvaldes forma ir pierādījusi, ka ar to nācija nav varējusi izpildīt nevienu uzdevumu. Mēs esam nonākuši vissliktākajā situācijā starp ES valstīm bezdarba ziņā, un tas ir rezultāts tam, ka visus šos 20 gadus ir bijusi parlamentārās republikas pārvaldes forma, jo, pateicoties šai pārvaldes formai, pie varas ir nonākušas absolūtas viduvējības. Cilvēki ne visai gudri. Viņi ir manīgi, viltīgi intriganti. Lielāko šo politiķu enerģijas daļu aizņem intrigu dzīšana un vienam otra apkarošana. Valsts celtniecībai, nācijas attīstībai un sūtības pētīšanai viņiem neatliek ne laika, ne prāta. Milzīgā ideoloģiskā krīze pierāda, ka no šīs ekonomiskās un ideoloģiskās bedres mūs var izraut vienīgi spēcīga centralizēta vara, kurai blakus pastāv parlaments, kuru vēlē pēc tiem pašiem principiem kā savulaik Augstāko padomi. Nevar pašreizējo Saeimu kvalitatīvi salīdzināt ar kādreizējo Augstāko padomi, kurā bija daudz zinātņu doktoru, akadēmiķu un patstāvīgi domājošu cilvēku.

– Pavisam nesen Kirgizstāna nomainīja prezidentālo sistēmu pret parlamentāro. Jūs piedāvājat pretējo.

– Atstāsim to pašu kirgīzu ziņā. Kā jau teicu, katra tauta meklē savu labāko pārvaldes formu. Lai viņi izmēģina parlamentāro formu. Arī viņi meklē izeju, kā nācijai pastāvēt. Mana pārliecība ir, ka mums parlamentārā sistēma nav piemērota, par ko liecina arī 1934. gads. Nevar noliegt, ka pēc 1934. gada [Saeimas atlaišanas] sākās ekonomiskais, arī ideoloģiskais uzplaukums. Tika radīta gandrīz vesela paaudze, kas bija nacionāli patriotiski noskaņota. Gandrīz, jo pietrūka laika.

– Kā nodrošināties pret to, lai par prezidentu neievēlē kādu avantūristu vai blēdi?

– Pilnībā nodrošināties nevar, bet tam cilvēkam, kas pretendēs uz Valsts prezidenta posteni, būs līdz pagurumam jāiziet cauri neskaitāmām sapulcēm un dažādām uzstāšanās reizēm. Viņam būs jāatbild uz visdažādākajiem nepatīkamiem jautājumiem visdažādākajās auditorijās. Vai tad mēs tik stulbi esam, ka beigās nespēsim atšķirt, kas ir kas? Tāds kā Valdis Zatlers šādās vēlēšanās nu nekādi nevarētu tikt ievēlēts. Ar viņa runas dāvanām nu nekādi. Domāju, ka neviens no tiem prezidentiem, kas mums tādā erzackārtībā ir iecelti, netiktu tiešās vēlēšanās ievēlēti.

– Kāpēc tomēr sabiedrībā ir tik mazs atbalsts prezidentālās sistēmas ieviešanai?

– Es neteiktu, ka sabiedrībā ir mazs atbalsts.

Pilnu interviju ar Andri Grūtupu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"