Kustības "Par labu Latviju" manifestu parakstījuši 3277 dalībnieki

Kustības "Par labu Latviju" manifestu parakstījuši jau 3277 dalībnieki, šodien kustības oficiālās prezentācijas pasākumā teica tās dibinātājs Guntis Belēvičs.

Kustībai ir 537 atbalstītāji Rīgā, 721 - Latgalē, 855 - Kurzemē, 322 - Zemgalē un 872 - Vidzemē.

Šodien sanāksmē kustības dibinātājs Gunārs Ķirsons atzina, ka "Latvijā dalās ar visu, tikai ne ar politiku". Arī politikā ir jākonkurē ar kvalitāti, ir pārliecināts "Lido" īpašnieks Ķirsons. "Es gribu apvienot politiķus, lai viņi strādā Latvijas labā, un mēs būsim viņiem blakus," teica Ķirsons.

Pagaidām konkrētāk par kustības pārtapšanu politiskā organizācijā tās dibinātāji neizsakās.

Šodien sapulces dalībnieki noklausījās vairāku ekspertu priekšlasījumus par Latvijas ekonomikai svarīgām problēmām. Klātesošos uzrunāja Ieva Plaude-Rēlingere, Didzis Šmits, Edvīns Bartkēvičs, Guntis Belēvičs, Aleksandrs Milovs, Jānis Vilnītis, Guntis Rāvis, Gunārs Ķirsons un citi kustības dibinātāji. Piemēram, kādreizējais "Saules" un "Mēness" aptieku tīkla īpašnieks Guntis Belēvičs nāca klajā ar ierosinājumu, ka valstī būtu jāatmaksā bankām 25% hipotekārā kredīta, kas ņemts vienīgā mājokļa iegādei, ja ģimenē aug divi bērni, un 50% - ja ģimenē ir trīs bērni.

Ja vēl nesen Latvijas tautsaimniecība bija kā paraugs visai PSRS, tad šobrīd mūs ir apsteiguši visi (varbūt izņemot Moldovu un Ukrainu), bet Rietumu valstis kļuvušas vēl neaizsniedzamākas, atzina Belēvičs. Mūsu valstij, pēc viņa domām, trūkst vadītāju, kas saprot, ko darīt, var uzņemties atbildību sabiedrības priekšā, neliecas ārvalstu "padomdevēju" priekšā un ir gatavi strādāt, lai tauta un valsts kļūtu bagāta un pašpietiekama.

Katrai partijai, kas kandidēs 10.Saeimas vēlēšanās, pēc Belēviča domām, ir jāspēj prezentēt sabiedrībai savu valsts budžeta modeli, nevis aprobežoties ar lozungiem "mēs zagsim mazāk".

Belēvičs atzinīgus vārdus veltīja aktīvistu grupas, kas sevi dēvē par "Ceturtās atmodas tautas armiju", līderim Neo par publiskotajiem valsts un pašvaldību iestāžu algu sarakstiem un aicināja "izraut visus zobus uzreiz, ne pa vienam nedēļā, lai nepaspēj protēzi ielikt". Pēc Belēviča teiktā, informācijai par to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, ir jābūt pilnīgi atklātai, bet finanšu ministram par budžeta izpildi būtu vienreiz mēnesī jāatskaitās Saeimā.

AS "Kolonna" akcionāre Ieva Plaude-Rēlingere atzinās, ka viņu pārņem neērtības sajūta par stāvokli, kurā ir novesta mūsu valsts. "Latvijai ir jādefinē savas ekonomiskās intereses un tās jāaizstāv," uzsvēra Plaude-Rēlingere. Viņa izvirzīja mērķi, ka līdz 2020.gadam Latvijai jākļūst par izcilāko mazo ekonomiku Eiropā, kur vidējā alga būtu 3000 eiro mēnesī.

Plaude-Rēlingere uzsvēra, ka kustības "Par labu Latviju" mērķis ir - par turīgiem latviešiem pārtikušā Latvijā -, tāpēc tajā aicināti piedalīties visi, kuri vēlas kļūt turīgi ar godīgu darbu.

Savukārt inženierzinātnes doktors Aleksandrs Milovs nāca klajā ar konkrētu priekšlikumu - uzņēmējiem veidot labdarības fondu, no kura tiktu atbalstīti talantīgākie studenti, zinātnieki un izcilākie kultūras darbinieki.

AS "Liepājas papīrs" prezidents Jānis Vilnītis iezīmēja kustības ekonomisko programmu, kurā paredzēts iedzīvotāju ienākuma nodokli no pašreizējiem 26% samazināt uz 15%, algām līdz 360 latiem neapliekamo minimumu noteikt iztikas minimuma apmērā, pievienotās vērtības nodokli atgriezt 18% līmenī un samazināt PVN grāmatām, medicīnas precēm un sabiedriskai ēdināšanai. Pēc Vilnīša domām, ir jāapsver iespēja samazināt PVN likmi atpalikušajiem reģioniem - Latgalei un Ziemeļkurzemei.

Savukārt uzņēmumu ienākuma nodoklis, pēc Vilnīša domām, ir jāsamazina par to peļņas daļu, kas tiek reinvestēta ražošanā.

Gandrīz katrs runātājs aicināja būt stingrākiem sarunās ar starptautiskajām finanšu institūcijām un vadīties tajās pirmkārt pēc Latvijas interesēm. "Būsim savā Latvijā par galvu, ne asti," uzsvēra Vilnītis.

Jau ziņots, ka šodien kustība "Par labu Latviju" Latvijas Universitātes Lielajā aulā rīkoja oficiālu atklāšanas pasākumu.

Viņi dalījās savās atziņās par tēmām: "Jaunā kustība Latvijai - kāpēc mēs apvienojamies, ko mēs gribam un varam dot Latvijai", "Kas mēs esam - atbalstītāju saraksts šobrīd un kas ir tie, ko aicinām pievienoties".

Tika sniegts arī Latvijai eksistenciāli svarīgu nozaru apskats - par izglītību, kultūru, ekonomiku, rūpniecību, nacionālajām interesēm un citām valstiski būtiskām tēmām. Viedokļus pauda profesionāļi, kas ikdienā aktīvi darbojas šajās nozarēs - strādā paši un dod darbu citiem.

Kā LETA jau ziņoja, 12.jūnijā paredzēta kustības "Par labu Latviju" pārtapšana apvienībā. Līdz apvienības izveidošanai plānoti pasākumi reģionos, bet noslēguma pasākums būs Rīgā.

Plānots, ka apvienībai varētu pievienoties Tautas partija (TP) un LPP/LC pēc abu partiju kongresu lēmuma.

Saeimas vēlēšanu likuma 9.pants noteic, ka kandidātu sarakstu var iesniegt likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija un likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politisko partiju apvienība.

Vēlētāju apvienības, kas nav reģistrētas kā partijas, savu deputātu kandidātu sarakstu drīkst pieteikt tikai pašvaldību vēlēšanās, kurās ir mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, aģentūrai LETA paskaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Kustības "Par labu Latviju" dibinātāji ir cilvēki, kuri savu un savu bērnu nākotni saista ar Latviju - viņi vēlas šeit dzīvot, strādāt un maksāt nodokļus. Kustība plāno nākt ar labiem darbiem jau tagad, negaidot vēlēšanas. Kustībai ir aicināts pievienoties ikviens domubiedrs.

Kustības manifestu parakstījuši Gunārs Ķirsons, Ieva Plaude-Rēlingere, Guntis Belēvičs, Aleksejs Šeiņins, Andrejs Ēķis, Valērijs Maligins, Jānis Lāčplēsis, Guntis Rāvis, Aleksandrs Milovs, Edvīns Bartkevičs, Juris Savickis, Atis Sausnītis, Nikolajs Stepanovs, Raimonds Munkevics, Ivars Strautiņš, Valdis Lejnieks, Vladimirs Kabaškins, Gints Šķenders, Leonīds Salcevičs, Valērijs Igaunis, Andrejs Feldmanis, Ainārs Pauniņš, Inesis Boķis, Kirovs Lipmans, Jānis Vilnītis, Viesturs Koziols, Rafails Deifts, Andrejs Ceplītis, Jānis Naglis, Janīna Jalinska, Ivars Kalvišķis, Antons Kiščenko, Uldis Osis, Andrejs Loze, Andris Zorgevics, Jānis Pumpurs, Rihards Melngailis, Sergejs Maksimovs, Arvīds Mēters, Aldis Adamovičs, Inga Bērziņa, Aivars Borovkovs, Dainis Liepiņš, Ēriks Igaunis, Helmuts Balderis-Sildedzis, Aivars Ločmelis.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais