Ogres novada domes deputāts tiesājas ar VDK izpētes komisijas locekli

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, pieteikums tiks skatīts nākamā gada 11.janvārī. Pieteikums iesniegts par goda un cieņas aizskārumu, nepatiesu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu 2000 eiro apmērā no atbildētājiem. Prasība iesniegta arī pret pilsētas portālu "daugavasbalss.lv", taču ar to prasītāji ir panākuši izlīgumu.

Pirmā sēde notika 10.novembrī, un lietu skatīs tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Arnis Naglis.

Žurnāls "Ir" šomēnes vēstīja, ka strīds ir par grāmatu "Pilsēta Ogre. Cilvēki. Likteņi. Laikmeti", un tās tulkošanai naudu piešķīrusi Ogres novada dome. Grāmatas autore ir krievu valodā iznākošā laikraksta "Nedēļa Ogrē" redaktore Natālija Ketnere.

Liepiņš bija norādījis, ka autores izmantotie avoti un no tiem iegūtā informācija nav izvērtēta kritiski, tajā skaitā sadaļa par bijušo Ogres kriminālās nodaļas priekšnieku Laizānu. Vēsturnieks internetā bija publicējis rakstu, kur norādījis, ka Laizāns pēc PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas virsnieku skolas beigšanas strādājis kā Iekšlietu ministrijas operatīvais pilnvarotais izmeklētājs. Savukārt Komsomoļskā pie Amūras, kur vēlāk nosūtīts, atradies gulaga nometņu tīkls, kur ieslodzījumu izcieta arī daudzi padomju represijās cietušie latvieši.

Kā raksta žurnāls, informāciju, kas iekļauta grāmatā, Ketnere ieguvusi no sarunas ar Jāni Laizānu, bet faktus nebija pārbaudījusi, ko autore pati vēlāk atzinusi "Latvijas Avīzes" portālam.

Prasībā par goda un cieņas aizskaršanu Laizāns norādīja uz vairākām, viņaprāt, nepatiesībām, kas atrodamas Liepiņa rakstā, piemēram, ka Vladislavs Laizāns tika nodēvēts par kolaborantu un kā vēsturnieka publikācijā minēta Vera Laizāne. Tāpat Juris un Vera Laizāni iebilduši pret citiem rakstā minētajiem faktiem un vēsturnieka spriedumiem, tostarp secinājumu, ka "Latvijā par Ogres pašvaldības līdzekļiem izdotā izdevumā slavina kolaborantu - Staļina laika iekšlietu sistēmas virsnieku, kurš strādājis analogā nometnē PSRS un visticamāk tieši piedalījies nevainīgu cilvēku represēšanā, kā arī vēlāk veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā, kas beidzies ar slepkavību".

Šādu secinājumu Liepiņš esot balstījis Vladislava Laizāna Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūras kadru personas lietā atrastā dokumentā, kur Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas kadru daļas priekšnieks ziņojis komunistiskās partijas vadībai, ka Vladislavs Laizāns ticis sodīts ar diviem gadiem brīvības atņemšanas nosacīti par to, ka izdarījis sava dienesta biedra slepkavību aiz neuzmanības.

Juros Laizāns skaidrojis, ka Liepiņa rakstā publicētās ziņas un izteiktie apgalvojumi neatbilst patiesībai, turklāt būtiski aizskar viņa ģimenes godu un cieņu. "Viss raksts kopumā uzrakstīts aizskarošā un neslavu ceļošā veidā, jo raksts neapšaubāmi ir radījis neitrāliem lasītājiem negatīvu priekšstatu par manu tēvu un viņa, tai skaitā arī manu ģimeni," tā paudis domes deputāts.