Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas darbības ētiskie aspekti ir katra komisijas locekļa jautājums un personīgā nostāja, aģentūrai LETA uzsvēra Valsts prezidenta padomniece Kristīne Jaunzeme, nesniedzot vērtējumu, vai pašlaik būtu piemērots brīdis komisijas darba atsākšanai.
Lūgta sniegt prezidenta vērtējumu par TV3 raidījumā "Nekā personīga" ziņoto, ka Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas vadītājs Antonijs Zunda mēģina atjaunot sadarbību ar Krieviju, lai arī starptautiskās sabiedrības attieksme pret šo valsti nav mainījusies, Jaunzeme vien paziņoja, ka komisija ir starptautiska, akadēmiska un koleģiāla institūcija. "Komisija savā darbībā ir neatkarīga un patstāvīgi pieņem lēmumus par pētījumu tēmām, hronoloģisko ietvaru, pētījumu publicēšanas kārtību un citiem komisijas darbības jautājumiem," sacīja prezidenta pārstāve.
"Politika ir jānodala no vēstures pētniecības un izzināšanas. Lai neradītu ne mazākās šaubas par Latvijas puses politisko ietekmējamību, Valsts prezidenta kanceleja nav komentējusi un nav vērtējusi komisijas pieņemtos lēmumus, kā arī nav kā citādi iesaistījusies komisijas darbā un neplāno to darīt arī turpmāk," izteicās Jaunzeme, piebilstot, ka "komisijas darbības ētiskie aspekti ir katra komisijas locekļa jautājums".
Prezidenta pārstāve atzīmēja, ka komisija tika izveidota Valda Zatlera prezidentūras laikā pie Valsts prezidenta kancelejas, jo 2011.gadā tā bijusi vienīgā iespēja nodrošināt pētniecības finansējumu. Savukārt komisijas Krievijas puse darbojas Krievijas Zinātņu akadēmijas paspārnē.
Kā ziņoja TV3, Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas biedri ir sašķēlušies, ko izraisījusi Latvijas vēsturnieku komisijas vadītāja Antonija Zundas viesošanās Maskavā, kas no atsevišķu vēsturnieku puses uztverta kā mēģinājums atjaunot sadarbību ar Krieviju.
Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisija pārtrauca darbu pēc tam, kad notika Krimas aneksija. Lai arī Latvijas un Eiropas attieksmē pret Krieviju un tās rīcību Ukrainā šo divu gadu laikā nekas īpaši nav mainījies, vēsturnieku starpā Rīgā radies saspīlējums, jo Zunda bez kolēģu ziņas apmeklējis Maskavu, ko Krievijas vēsturnieki uztvēruši par komisijas darba atjaunošanu.
Arhīvos Maskavā esot palikuši tūkstošiem dokumentu kopiju, ko bija atraduši Latvijas vēsturnieki, taču pēc Latvijas puses paziņojuma par komisijas darba apturēšanu Krievijas puse tos atdot vairs negribēja.
2015.gada rudenī Krievijas medijos parādījās ziņas, ka Latvija esot gatava atjaunot vēsturnieku komisijas darbu. Vēsturniekiem Rīgā tas esot bijis liels pārsteigums. Komisijas vadītājs Zunda tad sasaucis ārkārtas sanāksmi un informējis, ka bijis Maskavā un ticies ar Krievijas komisijas vadītāju Aleksandru Čubarjanu, ar kuru runājis par iespēju saņemt sakopētos dokumentus.
Zunda tagad priecājas, ka dokumentus Krievija atsūtījusi, taču viņa viesošanās Maskavā vēsturnieku starpā izraisījusi šķelšanos, jo vēsturnieki Valters Ščerbinskis un Daina Bleiere no komisijas aizgājuši. "Tā ir pilnīgi nepareiza rīcība, bet katrā ziņā profesors ir liels cilvēks un rīkojas, kā viņš uzskata par vajadzīgu," izteicies Ščerbinskis.
No Krievijas arhīviem atsūtīto dokumentu pētīšana uzticēta Kara muzeja direktora vietniekam Jurim Ciganovam. Akadēmiskajā vidē pieņemts šādus starptautiskus pētījumus sagatavot, abām iesaistītajām pusēm vienojoties. Arī komisijas nolikumā teikts, ka materiālus var publicēt tikai pēc saskaņošanas ar Krieviju. Tāpēc četru aizgājušo vēsturnieku vietā komisijas vadītājs izraudzījies jaunus un nolēmis darbu turpināt.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (V) atzīmējis, ka komisijas darba organizēšana esot tikai un vienīgi vēsturnieku pašu izšķiršanās, tomēr viņš šaubās, vai šis ir īstais brīdis atjaunot komisijas darbu.