"Saskaņa" pagaidām neredz iemeslu protestēt mazākumtautību skolu aizstāvībai
Partija "Saskaņa" pagaidām neredz nepieciešamību runāt par potenciāliem protestiem mazākumtautību skolu aizstāvībai, tomēr vajadzības gadījumā partija esot gatava rīkoties.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja "Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins, topošās valdības deklarācijai pēc būtības nav nozīmes, jo "tās ir tās pašas partijas - sevi diskreditējusī koalīcija", līdz ar to politiķis uzskata, ka jaunām pārmaiņām valodas ziņā neesot nekāda pamata. "Saskaņa" norāda, ka neatbalsta nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK veikto "sabiedrības tracināšanu".
Agešins pauda, ka vidusskolēni visās skolās jau vairākus gadus kārto vienādu eksāmenu latviešu valodā un literatūrā, līdz ar to nekādas papildu reformas, ko rosina nacionālā apvienība "ar mērķi duļķot ūdeni", nav nepieciešamas.
"Saskaņa" cerēs uz pārējo koalīcijas partiju lēmumu neatbalstīt ideju par turpmākām reformām, norādīja Agešins, taču viņš ir pārliecināts, ka neviens negrasās līdz ar valsts simtgadi īstenot reformas, tāpēc protestiem patlaban neesot pamata.
Tomēr, kā sacīja Agešins, ja pēkšņi kāds izdomās īstenot kādas reformas, "Saskaņa" būs gatava cīnīties, izmantojot likumīgus veidus.
Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis Ņikita Ņikiforovs (S) aģentūrai LETA sacīja, ka viņam nav skaidrs, kādā veidā varētu īstenot pāreju uz izglītību latviešu valodā, jo Latvijā ir divu tipu skolas. Līdz ar to rastos jautājums, ko darīt ne tikai ar krievu, bet arī citu mazākumtautību, piemēram, ukraiņu un ebreju, skolām.
Ņikiforova ieskatā pašreiz ideja par izglītību valsts valodā ir "tikai deklaratīvs mērķis, kuru nevarēja neierakstīt deklarācijā", līdz ar to deputāts šaubās, vai šāda ideja tiešām varētu tikt realizēta.
Kā ziņots, Māra Kučinska (ZZS) valdība izstrādās plānu pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs un sāks tā īstenošanu, šāda apņemšanās pausta topošās valdības deklarācijas gala projektā, kas sagatavots parakstīšanai.
Savukārt koalīcijas līguma gala projektā norādīts, ka sadarbības partneri pieņem zināšanai nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK īpašo viedokli, ka līdz 2018.gada 1.septembrim būtu jāsāk pāreja uz mācībām latviešu valodā valsts un pašvaldību finansētajās izglītības iestādēs. Tāpat tiekot pieņemta zināšanai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK īpašā pozīcija, ka partija vēlas, lai tiktu atcelta termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana par nekustamā īpašuma iegādi.