Opozīcija šaubās par topošo valdību un pārmet koalīcijas politiķiem amatu kāri

© F64

Opozīcijas partiju pārstāvji kritizē topošo valdību, šaubās par tās darboties spēju, kā arī pārmet koalīcijas politiķiem amatu kāri.

"Saskaņas" frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA sacīja, ka jaunā valdība cerības nevieš. Politiķis gan uzsvēra, ka nesaka to kā mūžīgais opozicionārs, bet gan tāpēc, ka koalīcija būs tā pati, kas pie varas jau vairākās valdībās. Turklāt tā neesot izcēlusies ne ar ko īpašu, izņemot "podu gāšanu", vērtēja Urbanovičs.

Politiķa bažas raisa arī premjera amata kandidāta Māra Kučinska (ZZS) "jūsma" - tad viņu varētu apmierināt viņam atvēlētā loma. Lūgts precizēt, Urbanovičs pauda viedokli, ka valdības veidošanas laikā pie sarunu galda sēdēja "citi diži vīri", kas arī ietekmēja rezultātu.

Savukārt Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš šaubās par topošās valdības darboties spēju, ņemot vērā koalīcijas partneru savstarpējās attiecības valdības veidošanas laikā. Šajā valdībā nebūšot nekā jauna, neesot arī redzējuma par nepieciešamajām pārmaiņām.

Tāpat var izteikt līdzjūtību Latvijas ekonomikai, ja šīs jomas ministrs būs Arvils Ašeradens (V), uzskata Liepiņš. Viņš savu pozīciju argumentēja ar to, ka Ašeradens aizkulisēs tiekot minēts kā galvenais šā gada budžeta autors, kas arī nākotnē varētu nozīmēt nodokļu pieaugumu un citas problēmas nozarē. Liepiņš ir kritisks arī vērtējumā par šīs valdības iespēju "nest labu sabiedrībai vai uzņēmējiem", līdz ar to LRA neatbalstīs to Saeimas balsojumā.

Arī "No sirds Latvijai" (NSL) neatbalstīs šo valdību, aģentūrai LETA sacīja NSL līdere Inguna Sudraba. Viņa pauda viedokli, ka valdības veidošanas laikā svarīgākais bija sadalīt amatus, nevis plānotie darbi. Līdz ar to viņa neredzot pamatu sagaidīt pozitīvas pārmaiņas no topošās valdības.

Kā ziņots, balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā varētu notikt 11.februārī.

Jaunajā valdībā būs tikai trīs pārstāvji, kuri nestrādāja pašreizējā valdībā, - premjers Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), kā arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V). Vēl trīs pašreizējās valdības ministri mainīs savu nozari - ekonomikas ministre Dana Reiznice-Ozola (ZZS) kļūs par finanšu ministri, finanšu ministrs Jānis Reirs (V) - par labklājības ministru, bet labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) - par satiksmes ministru.

Lielākā daļa - astoņi ministri - turpinās darboties savos amatos arī jaunajā valdībā. Paredzēts, ka darbu turpinās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kā arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.