Levits: Nevienas amatpersonas slimība nedrīkst radīt valsts rīcībspējas deficītu
Nevienas amatpersonas slimība vai cita veida aizkavējums nedrīkst radīt valsts rīcībspējas deficītu, šādu viedokli žurnālam "Jurista Vārds" pauda Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits.
Valsts prezidenta aizvietošanu nosaka Satversmes 52.panta otrais teikums, kurā norādīts, ka "tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu". Aizkavējums ir amata pildīšanas traucējums, kurš ir pietiekams un ilgs - tāds, kuru nav iespējams ātri un efektīvi pārtraukt.
Levits skaidro, ka nedz valsts kopumā, nedz kāda atsevišķa valsts institūcija nedrīkst būt atkarīga no kādas amatpersonas veselības stāvokļa vai citiem apstākļiem, kas kavē tai pildīt savus pienākumus. Nevienas amatpersonas slimība vai citāda veida aizkavējums nedrīkst radīt valsts rīcībspējas deficītu. "Šis princips attiecas ne tikai uz Valsts prezidentu, bet uz jebkuru valsts amatpersonu," pauž eksperts.
Viņš uzsver, ka Satversmes 52.panta jēga ir tāda, ka Valsts prezidenta aizkavējums nedrīkst radīt vai padziļināt politisku vai konstitucionālu krīzi - valstij vienmēr jāfunkcionē bez ierobežojumiem. Levits arī skaidro, ka Valsts prezidenta aizvietošana notiek pēc iespējas "saudzīgāk", proti, konkrētās situācijās ir jāņem vērā jautājuma raksturs - jo politiskāks uzdevums, piemēram, Ministru prezidenta nominēšana, jo atturīgākam ir jābūt prezidenta aizvietotājam, bet jo formālāks uzdevums, jo drīzāk tas jāpilda prezidenta aizvietotājam.
Levits arī norāda uz apstākli, ka pastāv "Bona fides" jeb labas ticības princips, kas nozīmē, ka Saeimas priekšsēdētājs pilda savus aizvietotāja pienākumus godprātīgi, pēc labākās sirdsapziņas, ņemot vērā valsts intereses un Valsts prezidenta gribu, ja un cik spējīgs viņš to ir izteikt.
Kā vienu no piemēram Levits min to, ka gadījumā, ja pirms Valsts prezidenta aizkavējuma viņa jau nominētais Ministru prezidenta kandidāts nevar izveidot jaunu valdību vai arī ja viņa izveidotā valdība negūst Saeimas uzticību, un ja Ministru prezidenta kandidāta atteikšanās brīdī vai neveiksmīga uzticības balsojuma brīdī prezidents nevar pienācīgi izteikt savu gribu, tad Saeimas priekšsēdētājam būtu tiesības nominēt jaunu Ministru prezidenta amata kandidātu.
Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvoklis kopumā ir stabils, tomēr ārsti ir lēmuši, ka Vējonis pagaidām turpinās ārstēšanos intensīvās terapijas nodaļā, jo vēl ir nepieciešama aprūpe pēc veiktās sirds operācijas.
Jau ziņots, ka mediķi Vējonim konstatēja sepses infekciju, kas skāra sirds vārstuļus, tāpēc valsts pirmajai personai 20.janvārī tika veikta sirds operācija, kuras laikā Stradiņa slimnīcas ārstiem izdevās likvidēt infekcijas avotu. Operācijas gaitā infekcijas skartais sirds vārstulis tika aizstāts ar protēzi.