Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Citadeles" pārdošanu vadītājs Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai") šovasar vērsies pie ģenerālprokurora, lai izmeklē, viņaprāt, premjerministres Laimdotas Straujumas (V) pastrādātus noziegumus, lai gan komisijas deputāti bija lēmuši nedaudz citādi, šovakar ziņo raidījums "Nekā personīga".
Savukārt "Vienotības" Saeimas frakcija pirms nedēļas prokuroram prasījusi izvērtēt, vai kriminālus pārkāpumus nav pieļāvis pats Kūtris. Abos gadījumos prokuratūra prasīto ir noraidījusi.
Bankas "Citadele" pārdošanas parlamentāro izmeklēšanas komisiju pirms gada izveidoja pēc sabiedriskajā telpā virmojošām baumām, ka banka amerikāņu investoram "Ripplewood" pārdota par sviestmaizi.
Komisijas vadībā iecēla opozīcijas partijas deputātu Kūtri. Komisija paskaidrojumu sniegšanai aicināja augstas valsts amatpersonas, arī premjerministri. Amatpersonu iztaujāšana jaunus faktus neatklāja.
Šā gada jūlija sēdē deputāti pārrunāja Straujumas izteikumus kādā no iepriekšējās komisijas sēdēm. Tur premjerministre bija minējusi, ka uz viņu esot izdarīts spiediens, lai par "Citadeles" investoriem neņemtu amerikāņus. Komisija bija prasījusi paskaidrojumus SAB direktora vietniekam Andim Freimanim un Drošības policijas priekšnieka vietniekam Intam Ulmanim. Abi esot atbildējuši, ka viņu rīcībā ziņas par spiedienu neesot. Komisija prasījusi paskaidrojumus Straujumai. Premjere atrakstījusi, ka spiediens nav bijis nekas konkrēts, bet viņai bijis tāds viedoklis.
"Sakarā ar to, ka krimināllikumā ir pants par to, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas sniegtajai informācijai jābūt patiesai, mēs uzskatījām, ka tāda attieksme mānīt parlamentāro izmeklēšanas komisiju vai tikpat labi varētu mānīt arī tiesu," raidījumā Kūtris. "Tāpēc uzskatījām, ka tas ir pārkāpums. Visi piekrita, ka mēs to prasījām pārbaudīt prokuratūrai, vai tas tiešām ir un vai tas ir noziedzīgs nodarījums."
Komisija bija pieprasījusi Valsts kancelejai ierakstu no valdības slēgtās sēdes, kurā lēma par sarunu uzsākšanu ar "Ripplewood". Atklājās, ka audioierakstā ir pārtraukumi. Turklāt trūkusi dokumentācija par to sēdes brīdi, kad ministri palūguši iziet citas personas. Vēlāk Valsts kanceleja bija atsūtījusi paskaidrojumus par šo sēdes brīdi un to, kādēļ ierakstā ir griezuma vietas.
Skaidrojumi deputātus neapmierināja. Viņi saskatīja, ka pretrunas Straujumas izteikumos un montāža valdības sēdes ierakstā varētu būt fakti, kas atklāj nelikumības bankas pārdošanā. Komisija nolēma prasīt prokuratūrai izmeklēšanu.
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Kūtris vēstulē prokuratūrai pauž it kā komisijas viedokli, ka premjerministre Straujuma ir pieļāvusi noziedzīgas darbības un par tām ir nepieciešams rosināt kriminālprocesu. Komisijas stenogrammā šādu deputātu domu īsti nav.
"Nevienam nebija iebildumu, ka Kūtra kungs uzraksta ģenerālprokuroram vēstuli ar jautājumu, vai šeit ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Bet Kūtra kungs uzrakstīja citādi. Kūtra kungs uzrakstīja - komisija lūdz sākt kriminālprocesu pret Laimdotu Straujumu," stāsta Parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Kārlis Šadurskis (V).
Izmeklēšanas komisijas stenogramma no Kūtra vēstules prokuratūrai atšķiras. No stenogrammas izriet, ka deputātiem notikušais šķiet aizdomīgs un prasās pēc izmeklēšanas. Savukārt Kūtris jau apgalvojuma formā raksta, ka Straujuma, sniedzot nepatiesas ziņas, ir apzināti maldinājusi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Savukārt Valsts kancelejas darbinieki esot veikuši manipulācijas ar valdības sēdes audioierakstu, lai slēptu būtisku informāciju par "Citadeles" pārdošanu.
Kūtris komisijas deputātu vārdā prasa prokuratūrai sākt kriminālprocesu un vainīgās personas sodīt, lai gan sēdes stenogrammā lasāms, ka, piemēram, deputāts Andrejs Elksniņš (S) aicinājis kolēģus neuzņemties soģa lomu un notikušo nevērtēt. Tagad Kūtris skaidro, ka, vadoties pēc savas tiesību izpratnes, tikai vēlējies prokuratūrai nodot juridiski korektu iesniegumu.
Kūtris apgalvo, ka uz papīra izlicis tikai to, par ko deputāti lēmuši. Tomēr tādā gadījumā nav skaidrs, kādēļ Kūtrim būtu vajadzējis apzvanīt deputātus, lai pārliecinātos, ka tie neiebildīs pret viņa sarakstīto.
Par atšķirībām komisijas stenogrammā un Kūtra iesniegumā "Vienotības" Saeimas frakcija vērsās pie ģenerālprokurora. Iesnieguma autors Andrejs Judins (V) saredz līdzības Kūtra rīcībā ar to, kā savulaik rīkojās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece, kurai par komisijas lēmuma sagrozīšanu tiesa piesprieda kriminālsodu.
"Ja Saeima vai Saeimas komisija lemj kaut ko, tātad tas ir saistošs, tas rada noteiktas sekas. Bet, ja lēmuma nav, nevienam cilvēkam nav tiesību runāt komisijas vai Saeimas vārdā. Jo nav jautājums tikai par konkrētu gadījumu, bet jautājums par situāciju kā tādu. Un tas ir ļoti bīstami. Ja kāds deputāts, uzurpējot faktiski varu, teiks, ka komisija vai visa Saeima pieņem kaut kādu lēmumu un mēģinās kaut ko ietekmēt, to nedrīkst pieļaut." skaidro Judins.
Pēc trīs mēnešu izmeklēšanas prokuratūra konstatēja, ka Straujumas un Valsts kancelejas darbinieku rīcībā nav likuma pārkāpuma. Prokuratūra konstatējusi, ka manipulācijas ar valdības ierakstu nav notikušas. Un par spiediena izdarīšanu Straujuma komisiju nav maldinājusi. Izrādās, ka par to viņa bija minējusi SAB direktoram Jānim Maizītim. Abi esot pārrunājuši kādu trešo personu rīcības ķēdi ar nolūku ietekmēt valdības lēmumu, ko varētu traktēt kā spiedienu. Kā skaidro prokuratūra Maizītis par šo sarunu varēja arī nestāstīt savam vietniekam Freimanim, kuram Kūtra komisija prasīja paskaidrojumus.
Šonedēļ prokuratūra arī konstatēja, ka kriminālu pārkāpumu nav arī atšķirībās starp Kūtra vadītās komisijas stenogrammu un to, ko viņš rakstījis komisijas vārdā prokuratūrai. Abi lēmumi nav pārsūdzami.