Turpinās diskutēt par strīdīgajiem "radio valodas" grozījumiem

"Vienotība" nākamnedēļ, 14.decembrī, koalīcijas partiju sanāksmē aicinās partnerus atgriezties pie diskusijas par strīdīgajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, aģentūru LETA informēja partijas preses sekretāre Laila Timrota.

"Vienotība" aicina kolēģus Saeimā nesasteigt lēmuma pieņemšanu, bet rūpīgāk izvērtēt grozījumu iespējamo ietekmi uz Latvijas informatīvās telpas drošību un valsts valodas un svešvalodu lietojuma politiku plašsaziņas līdzekļos. Šie ir valstiski nozīmīgi jautājumi, kas pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir jo īpaši aktuāli, akcentē "Vienotība".

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis attiecīgos grozījumus iepriekš neizsludināja un izteica iebildumus pret grozījumu strīdīgo daļu, aicinot to izslēgt no likumprojekta. Taču komisija neatbalstīja rosinājumu atteikties no grozījumu daļas par valodas izmantošanu radiostacijās.

Kā iepriekš informēja Valsts prezidenta preses dienestā, secinot, ka grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā pieņemti, neievērojot labas likumdošanas principu, un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Vējonis nodeva likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Saeima 29.oktobrī pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.

Līdz šim bija noteikts - ja radiostacijas apraides atļaujā ir noteikts, ka tās daļa valsts valodā nedrīkst būt mazāka par 50%, tad ar 2016.gada 1.janvāri radiostacijai jāraida valsts valodā. Taču Saeimas pieņemtie grozījumi nosaka, ka šī norma attieksies uz radiostacijām, kurām valsts valodas daļa pašlaik nedrīkst būt mazāka par 51%.

Laikraksts "Latvijas Avīze" vēstīja, ka it kā nelielo izmaiņu galvenā ieguvēja ir SIA "Krievu hitu radio", kura līdzīpašnieks ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ziedotājs Ričards Zakss. Viņam izdevīgo priekšlikumu iesniedzis ZZS deputāts Armands Krauze, kurš piedāvāja noteikt, ka obligātā pāreja attiektos tikai uz tiem kanāliem, kur valsts valodas proporcija ir lielāka par 51%, līdz ar to "Krievu hitu radio" valodas formāts nebūtu jāmaina.

Savu iniciatīvu deputāts centies pamatot ar hibrīdkara draudiem: "Šajos apstākļos, kad daudz tiek runāts par Krievijas propagandu un Maskavas kontrolēto mediju ietekmi, būtu nepareizi neraidīt krievu valodā. Pārejot uz latviešu valodu, šo kanālu līdzšinējā auditorija nokļūtu Kremļa informatīvajā ietekmē, ko nevaram nekādi kontrolēt. Ja medijs atrodas Latvijas jurisdikcijā, tad varam kontrolēt, kādus raidījumus sagatavo vai retranslē." Krauze nenoliedza, ka pirms grozījumu iesniegšanas cita starpā konsultējies arī ar Zaksu, bet apgalvoja, ka neesot zinājis, ka šis uzņēmējs ir ZZS ziedotājs.

Priekšlikums 50% valsts valodas daļas vietā likumā noteikt 51% iepriekš raisīja plašas diskusijas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes klātesošo vidū, taču komisija to atbalstīja. Līdzīgu priekšlikumu bija izvirzījusi arī Latvijas Komerciālo raidstaciju asociācija.

"Radio SWH" vadītājs, līdzdibinātājs un līdzīpašnieks Jānis Šipkēvics iepriekš bija neizpratnē par straujajām izmaiņām, par kurām tiek rosināts priekšlikums. "Pirms daudziem gadiem šeit sākās grūtais un sarežģītais ceļš uz mediju likuma izveidi. Daudzu diskusiju rezultātā, profesionāļu debatēs un speciālistu slēdzienos beidzot šajā komisijā tika pieņemts likums, kurš daļēji apmierināja tajā brīdī visas 67 Latvijā esošās radiostacijas. Nepagāja ne pusgads, kad deputāts Krauze aicina ne tikai pret šo profesionālo komisiju un tās lēmumu, bet arī pret Saeimas teikto "par" šim likumam. Aicina būt pret tā laika prezidenta izsludināto un pieņemto rūpīgi izstrādāto likumu," sacīja Šipkēvics.

"Kāpēc šis deputāts grib sākt regulēt mediju politiku Latvijā un mainīt to, ko rūpīgi gatavoja darba grupa, kurā viņš vispār nebija klāt, pat nepakonsultējoties ar šīs komisijas likuma izstrādātājiem? Šādi nekompetenti ierosinājumi grauj mediju tirgus stabilitāti. Balsojot par šo, atkal neesam droši, vai mums vajag pārkārtot mūsu biznesu vai atkal pēc pusgada uzradīsies kāds cits deputāts, kurš ierosinās ko radikāli mainīt. Kā šādos apstākļos ir iespējams strādāt?" neizpratnē jautāja Šipkēvics.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas direktore Gunta Līdaka uzsvēra krievu radiostaciju koncepcijas jautājumu aktualitāti. "Situācija radio tirgū Latvijā ir pretrunīga, īpaši jautājumos, kas ir saistīti ar krievu radiostacijām. Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz ģeopolitisko situāciju, kas tika pieminēta, šie grozījumi jautājumu neatrisinās līdz brīdim, kamēr netiks veidota mērķtiecīga politika attiecībā uz krievu radiostacijām Latvijā satura jautājumos," akcentēja Līdaka.

Viņa sacīja, ka, "kamēr neatrisināsim šo krievu radiostaciju koncepciju jautājumu, visa šī runāšana ir bezjēdzīga. Es vērstu gan deputātu, gan Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzmanību uz jautājumiem, kas ir saistīti ar to, kas tiek pārraidīts krievu radiostacijās. Nav svarīgi, cik šo radiostaciju ir Latvijā, bet, ja turpinās Latvijā pārraidīt no Krievijas raidošu saturu, tad visa ģeopolitiskā teoretizēšana neko labu nedos".