Deputāti vēlētos pielabot informāciju reputācijas datubāzēs

© F64

Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē vairāki deputāti izrādīja interesi par to, pēc kādiem kritērijiem tiek iekļauta informācija par viņiem veidotajās reputācijas datubāzēs, piemēram, platformā "deputatiuzdelnas.lv" esot informācija, kuru politiķi uzskata par neobjektīvu.

Deputāts Artuss Kaimiņš (LRA) izteicās, ka par viņu minētajā platformā ir rakstīta gan taisnība, gan "pārāk daudz taisnības", piemēram, viņam kremt, ka tur joprojām esot pieejams vairāk nekā trīs gadus vecs ieraksts saistībā ar marihuānas lietošanu.

Parlamentārietis Kārlis Seržants (ZZS) taujāja, vai nevajadzētu lielāku uzmanību pievērst nevis formāliem pārkāpumiem, kurus deputāts nav veicis tīšām, bet gan nopietnākām lietām, piemēram, par reālu piesavināšanos. Piemēram, par viņu pieejama informācija par nonākšanu interešu konfliktā pirms vairākiem gadiem, piešķirot sev transporta kompensāciju. Parlamentārietis taisnojās, ka komisijai balsot par attiecīgo jautājumu bija rosinājusi komisijas vadītāja Ilze Viņķele (V) un Seržants uzticējies viņas pieredzei, un viņam kā jaunam deputātam nebija pamats apšaubīt šādu praksi.

Deputāts Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK) pauda, ka arī par viņu publiski parādījusies informācija, ka viņam nepienākoties pielaide valsts noslēpumam, taču viņš šādu pielaidi pat neesot prasījis. Viņš taujāja, vai šāda informācija tiek atstāta ziņās par deputātu, ja viņš šādu ziņu izplatītāju nav iesūdzējis tiesā.

"Delnas" direktors Gundars Jankovs uz to atbildēja, ka ir atbildīgie cilvēki, kas izvērtē, ko publicēt "deputatiuzdelnas.lv".

Šodien apakškomisijas sēdē notika projekta "Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums" prezentācija, kuru sniedza biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" un domnīcas "Providus" pārstāvji.

Abas organizācijas 12.Saeimas deputātiem iepriekš izvirzīja desmit punktus tiesiskuma stiprināšanai. Lai sekotu, kā ar to ieviešanu sokas 12.Saeimas deputātiem un vai likumdošanas procesā netiek virzīti likumprojekti, kuri liecina par iespējamu korupciju vai valsts sagrābšanu, nolemts divu gadu garumā sekot līdzi likumprojektiem, kuri atlasīti pēc "Delnas" un "Providus" izstrādātās valsts sagrābšanas risku metodoloģijas.

Pirmo rezultātu publikācija gaidāma 2016.gada sākumā. Vienlaicīgi gan deputāti, gan sabiedrība aicināta informēt par iespējamiem valsts sagrābšanas mēģinājumiem konkrētu likumprojektu virzībā Saeimā, lai iekļautu tos monitoringā.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais