Saeimas Prezidijs šodien nodeva izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā iedzīvotāju iniciatīvu, kas paredz atteikšanos no pulksteņa griešanas, atceļoti pāreju uz ziemas un vasaras laiku un paliekot tikai pie vasaras laika.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pārbaudē ir atzinusi, ka ir savākti nepieciešamie 10 000 derīgu parakstu, kas nepieciešami iniciatīvas iesniegšanai.
Iniciatīvā tiek piedāvāts arī mainīt Latvijas laika zonu no UTC+2 uz UTC+3, jo, Latvijai paliekot tikai pie ziemas laika, vakaros vasaras periodā nesamērīgi ātri būtu tumšs.
Priekšlikuma autori skaidro, ka pāreja no ziemas uz vasaras laiku un otrādi izjauc cilvēku bioloģisko ritmu. Visvairāk tas ietekmējot mazus bērnus un cilvēkus gados, kā arī cilvēkus ar hroniskām slimībām. Savukārt ieguvēji būšot visi sabiedrības locekļi, kam būšot mazāks stress.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā - marta pēdējā svētdienā plkst.3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 - par vienu stundu atpakaļ.
Savukārt ES pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.
Savukārt Ekonomikas ministrija norādījusi, ka priekšlikums ir atzinīgi vērtējams no sabiedrības iniciatīvu viedokļa, tomēr demonstrē vairākus sabiedrības maldināšanas aspektus, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena.
"Runājot par šo iniciatīvu, jāizdala divi aspekti, kas ir sajaukti un maldinājuši sabiedrību. Ir jānodala diskusija par ikgadēju pāriešanu uz vasaras laiku martā un atgriešanos savā standarta laika joslā oktobrī no diskusijas par Latvijas atrašanos attiecīgajā laika joslā UTC+2," sacīja Urpena.
Viņa norādīja, ka pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ ir un paliek noteikta vienota visā ES teritorijā un Latvijai kā ES dalībvalstij neesot tiesību šo kārtību vienpusēji mainīt.
Saeimas Prezidijs šodien arī apstiprināja parlamenta Administrācijas un citu Saeimas struktūrvienību darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas noteikumus, kā arī grozījumus vairākos citos iekšējos normatīvajos aktos.