Lembergs: Bēgļu uzņemšanas jautājumā Latvijai vajag ieņemt nogaidošu pozīciju

Jautājumā par bēgļu uzņemšanu Latvijai pašlaik vajag ieņemt nogaidošu pozīciju, nevis "skriet ratiem pa priekšu", jo ir jāredz, kādi būs spēles noteikumi, - šādu viedokli savā iknedēļas preses konferencē šodien pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" valde, kuru vada Lembergs, jautājumā par bēgļu uzņemšanu ir formulējusi savu pozīciju.

"Mūsu pieeja ir tāda, ka bēgļu problēma ir jārisina globāli, sadarbojoties ne tikai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, bet vispirms jau Amerikas Savienotajām Valstīm šī jautājuma risināšanā ir jāpiedalās tieši un nepastarpināti," norādīja Lembergs, piebilstot, ka to panākt esot Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera un ES augstākās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīni uzdevums. Tāpat Lembergs pauda viedokli, ka šīs problēmas risināšanā būtu jāiesaista arī Krievija, Turcija un citas valstis, kuras nav ES dalībvalstis.

"Mūsu partijas viedoklis ir tāds, ka ES jārisina šis jautājums plaši un Latvijai šai procesā kā ES dalībvalstij ir jāpiedalās, bet nedrīkst būt nekādas šantāžas, nekādas iebiedēšanas. Šajā jautājumā jāievēro starptautiskās saistības, un tas jārisina maksimāli enerģiski un plaši," informēja Lembergs.

Ventspils mērs uzsvēra, ka, runājot par Latvijas iesaistīšanos bēgļu problēmas risināšanā, tas ir jādara plašākā mērogā - proti, nevar cīnīties tikai ar sekām, uzņemot bēgļus, bet ir jārisina šīs problēmas cēloņi. "Gribu akcentēt: es runāju par jautājuma risināšanu plašā mērogā. Latvijai tur ir jāpiedalās. Par to nav šaubu. Es ne reizi neesmu teicis, ka Latvijai nav jāpiedalās problēmas risināšanā, bet problēmas risināšana nav 100, 200, 500 vai 1000 bēgļu uzņemšana."

"Mūsu pozīcija ir tāda: nevajag skriet ratiem pa priekšu. Paklusēsim, pasēdēsim, paskatīsimies, ko viņi tur sarunās un kādi būs, ja būs, spēles noteikumi, kurus viņi [EK], protams, mums diktēs, jo, lai pieņemtu šāda veida regulu, ka jāuzņem bēgļi, pietiek nobalsot 55% valstu, kurās dzīvo ne mazāk kā 65% iedzīvotāju," norādīja Lembergs.

"Latvijai vajag šobrīd ieņemt nogaidošu pozīciju. Latvijas valdībai nevajag šodien teikt jāvārdu. Starp citu, nevajag teikt arī "nē". Paskatīsimies, nesteigsimies," aicināja Ventspils mērs.

Tāpat Lembergs norādīja, ka nopietni jāizvērtē Latvijas gatavība uzņemt bēgļus: "Jautājums ir, cik Latvija ir gatava uzņemt bēgļus vārda visplašākajā nozīmē. Uzņemt - tas nenozīmē vienu istabu ar tualeti un dušu. Tas ir daudz plašāk - sākot ar izglītību, veselības aizsardzību un beidzot ar nodarbinātību. Visi tie jautājumi jārisina." Kamēr šie jautājumi nav "uzlikti uz papīra", Latvijai nevajag steigties, lai pēc iespējas ātrāk, jau "rīt uz brokastu laiku", paziņotu par tās gatavību uzņemt bēgļus, savu viedokli pauda Lembergs.

Lūgts prognozēt, vai būs iespējams panākt kompromisu un formulēt tādu valdības pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā, kas apmierinātu visus valdības koalīcijas partnerus, Lembergs norādīja: "Man ir grūti pateikt, kādi ultimāti, kādas prasības, kādi noteikumi vai kāds atbalsts būs un kā šī jautājuma risināšana daudz plašākā mērogā ievirzīsies EK, ES un pasaulē. [..] Vienmēr ir jāizvēlas. Ja Latvijai tie draudi būs tik lieli, ka tie būs nesamērojami ar potenciālajiem zaudējumiem, tad ko darīt? Vai tad jums dzīvē tā nav bijis, ka ir jāpiekāpjas, kad jūs negribat piekāpties?" Lembergs arī norādīja, ka ES tiekot pieņemts daudz direktīvu, kuras Latvijai ir neizdevīgas vai pat nepieņemamas.

"Tas, ka pieņem kaut ko, kas nav izdevīgi Latvijai, nav nekāds izņēmums. Pieņem ar attiecīgo vairākumu, un tad tev ir jāvērtē: tu gribi būt tajā savienībā vai negribi? Tāda alternatīva arī ir. Ja ir iespēja izvēlēties - palikt ES vai, piemēram, uzņemt 700 bēgļus, tad katrs atbildiet uz šo jautājumu! Mana atbilde būtu, ka man, protams, baigi nepatīk, bet man šķiet, ka labāk būtu palikt ES. Varbūt es kļūdos, un kādam var būt cits viedoklis," atzina Lembergs.

Kā ziņots, arī pēc diskusijām ar Valsts prezidentu pirmdien un otrdien Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būtiski savu nostāju bēgļu jautājumā nemainīja un vienošanās par iespējamo kompromisu joprojām nav panākta.

Pret papildu bēgļu uzņemšanu iebilst koalīcijas partneri nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Savukārt "Vienotības" nostāja ir atbalstoša.

Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā jābūt pieņemtai ātrāk, nekā plānots, - līdz 22.septembrim, nevis 8.oktobrim. Otrdien vēlu vakarā Ministru prezidente saņēmusi ziņu no Briseles, ka 8.oktobrī paredzētā ES iekšlietu ministru sanāksme pārcelta uz 22.septembri. Līdz ar to līdz šim brīdim ir jābūt pieņemtai Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus, tomēr saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu papildus Latvijai būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi, līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.