Jelgavas novada mērs: Latvijai pienāktos uzņemt bēgļus
Latvijai bēgļu jautājumā patlaban trūkst skaidras nostājas un plāna, bet pašvaldības, kurām praksē ar to var nākties saskarties visvairāk, pagaidām ir situācijas vērotājas ar nepietiekamu informāciju, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS), kurš gan uzskata, ka Latvijai pienāktos bēgļus uzņemt.
"Ņemot vērā politiskās diskusijas, pašvaldību kompetencē patlaban varētu būt vienīgi paust praktisku gatavību vai tās trūkumu uzņemt bēgļus un norādīt uz svarīgiem soļiem. Diemžēl pašvaldības ir tikai situācijas vērotājas, lai gan praktiskajās izpausmēs tieši pašvaldībām nāksies ne tikai risināt, bet praktiski nodrošināt cilvēku izvietošanu, adaptāciju un integrēšanos," uzskata Caune.
Viņaprāt, Latvijai kā nacionālai un reizē demokrātiskai valstij patlaban nav nostājas un plāna, kā varētu noritēt palīdzības sniegšana, nepārkāpjot nacionālās identitātes apdraudējuma robežas, kamēr Igaunijai ir skaidri soļi, redzējums un praktiskas norādes iesaistītajām institūcijām.
"Vārdu sakot, mums kā valstij pastāv iespēja šo jautājumu atkal nomuļļāt un pēc tam risināt, kā sanāk. Protams, ka mums pienāktos šos cilvēkus uzņemt, ņemot vērā, ka necik nesen - tikai pirms pārdesmit gadiem - pašu tautieši meklēja patvērumu Eiropā," pauda Caune.
"Redzot, ka tieši sociālie, integrācijas aspekti ir apdraudoši citām, līdz šim atvērtākām valstīm, svarīgi būtu secināt, vai Latvija - tātad pašvaldības - drīkstētu šos bēgļus "šķirot" bez pārmetumiem par ierobežojumiem, cilvēktiesībām un tamlīdzīgi. Respektīvi, kara bēgļi, kam nepieciešama pajumte, pārtika un drošība, to arī saņemtu, un pašvaldība to varētu nodrošināt," skaidroja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs.
Viņaprāt, "tai būtu jābūt ar valstisku nostāju diktētai "labajai gribai", ko mēs izrādām šiem cilvēkiem, tātad pēc sevis - valsts - diktētiem iekšējiem kārtības ruļļiem. Tādā gadījumā nevajadzētu pārmest, kā pašlaik publiskajā telpā izskan, ka "bēgļi nav dzīvnieku bars, ko šķirot", bet gan pieņemt, ka pašvaldības, piemēram, vienlīdzīgi drīkstētu pārdalīt bēgļu skaitu un proporcionāli savai teritorijai tos arī uzņemt".
"Turklāt, piemēram, Jelgavas novads zinātu, ko ar viņiem darīt, kā nodarbināt, kā iesaistīt sadzīvē un kur, iespējams, izmitināt dzīvei, ja vien valstij būtu skaidra nostāja, ka viņi ir nodarbināmi, iesaistāmi un ka tam seko līdz finansējums," pauda Caune. "Tad secīgi, protams, varētu risināt kultūras, integrācijas un citus jautājumus, kas saistīti ar aizspriedumu mazināšanu."
Visupirms valstij pašai jānodala un jāizstrādā divu veidu kārtība - kā apieties ar īslaicīgiem patvēruma meklētājiem un kā apieties ar ekonomiskajiem bēgļiem un labākas dzīves meklētājiem. Taktikai attiecībā pret šiem cilvēkiem vajadzētu atšķirties, uzskata Jelgavas novada pašvaldības vadītājs.