Koalīcijā valda nesaskaņas strīdīgajā bēgļu jautājumā

Valdību veidojošo partiju pārstāvji gan šonedēļ, gan nākamnedēļ vēl diskutēs par Latvijas nostāju jautājumā par bēgļu uzņemšanu, tomēr pagaidām politisko spēku viedokļi ir atšķirīgi.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka šīs nedēļas laikā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (V) sasauks sanāksmi ar pārstāvjiem no koalīcijas partijām, kuri diskutēs par šo jautājumu, bet nākamnedēļ jautājums par nostāju saistībā ar bēgļu uzņemšanu būs iekļauts koalīcijas darba kārtībā. Tad politiķi arī diskutēs par to, kāds varētu būt risinājums, jo jāizrunā gan politiskie jautājumi, gan arī tehniskie aspekti, piebilda Straujuma.

Valdības vadītāja atkārtoti pauda viedokli, ka neatbalsta obligātās bēgļu kvotas, taču arī Latvijai ir jābūt solidārai ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, risinot šo problēmu. "Itālija ir pārplūdināta ar bēgļiem, mēs nevaram pateikt Itālijai, ka mēs to nezinām un neredzam, bet tajā pašā laikā NATO spēku sastāvā Itālijas patruļlidmašīnas patrulē Baltijas gaisa telpu. Turklāt pēc Otrā pasaules kara mūsu bēgļus arī uzņēma citas valstis," pauda premjerministre. Viņa akcentēja, ka visām ES valstīm "jāparāda solidaritāte šajā jautājumā, bet brīvprātīgi".

Straujuma arī piebilda, ka tas ir "ļoti komplicēts jautājums" un runa ir par bēgļu uzņemšanu, nevis ekonomiskajiem migrantiem.

Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars teica, ka katrai ES valstij ir jāpauž un jāizrāda solidaritāte, bet tā nevar būt vienpusēja. "Latvijai ir īpašs un atšķirīgs stāvoklis no pārējām ES valstīm, jo pagājušā gadsimta laikā pret savu gribu esam uzņēmuši ārkārtīgi lielu imigrantu skaitu," klāstīja politiķis, piebilstot, ka apzīmējums "brīvprātīgs" šajā situācijā ir visnotaļ nosacīts, jo "obligātā kārtā būs jāuzņemas un jāizrāda šī solidaritāte".

Pat uzņemot nelielu bēgļu skaitu, nacionālā apvienība gribētu gūt pārliecību, ka šāda situācija neatkārtoties ik pēc gada, skaidroja Dzintars, piebilstot, ka pašlaik VL-TB/LNNK neredz tam risinājumu. Viņš arī piebilda, ka Latvijai bēgļi nebūtu jāuzņem, bet būtu jāsniedz palīdzība citā veidā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis Edgars Tavars sacīja, ka ZZS atbalsta premjerministres viedokli par brīvprātības principu bēgļu jautājumā. "Mūsu izpratnē brīvprātības princips var nozīmēt arī neuzņemt nevienu bēgli," pauda Tavars. Lai ZZS varētu skaidri definēt savu pozīciju, tai nepieciešama papildu informācija, tostarp par izmaksām, ilgtermiņa sekām un citiem aspektiem.

Kā ziņots, pašlaik Latvija var uzņemt apmēram 50 - 60 bēgļus, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V). Tas ir cilvēku daudzums, kuru iekšlietu sistēma spēj uzņemt jau pašlaik, ar esošajiem resursiem. Ja tiek piešķirts papildu finansējums, tad varēs uzņemt vairāk bēgļu.

Viņš uzsvēra, ka nevienai valstij nebūs obligāti jāuzņem bēgļus, bet būs pašai jānosaka, cik lielu bēgļu daudzumu tā var uzņemt. Tās būs personas, kas savā dzimtenē tiek vajātas un kurām draud nogalināšana.

Jau ziņots, ka ES valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Latvijas valdošās koalīcijas politiskie spēki ir vienisprātis, ka obligātu bēgļu kvotu noteikšana Latvijai nav atbalstāma.